Svarīgākais ir nenokavēt īstos attīstības lēcienu brīžus un apzināties to, ka uzņēmējs nav tas pats, kas uzņēmuma vadītājs, – vienubrīd ir jāpieņem lēmums par profesionāla vadītāja piesaisti vai arī uzņēmējam par tādu ir jāmācās pašam, saka uzņēmējs, pasniedzējs un konsultants uzņēmējdarbības jomā Jānis Kļaviņš.
Padomi:
Mazo uzņēmumu sociālā vērtība
Par “Tava darīšana” raidierakstu
Raidieraksts “Tava darīšana” ir par uzņēmīgumu un darīšanu. Praktiski padomi, lai iedarbinātu savu biznesu un darbinātu to sekmīgi pēc iespējas ilgāk. “Tavas darīšanas” komanda – “Ausma Media” un “Luminor” banka – tic, ka Latvijai vajag vairāk uzņēmumu, jo aktīvāka uzņēmējdarbība sniegtu dabisku risinājumu daudzām problēmām. Latvija taptu par labklājīgāku valsti, bet cilvēki, kas darbotos paši savos uzņēmumos, kļūtu turīgāki un pašpietiekamāki.
“Mazs uzņēmums ir kā vienšūnis – pašpietiekams un pats sevi uzturošs, lai noturētos pie dzīvības. Tad dažas šūnas saķeras kopā un veidojas vairāku šūnu organismi, kas aizvien vēl ir diezgan primitīvi veidojumi – uzņēmējdarbībā tie ir divu, trīs cilvēku uzņēmumi. Tajos visi dalībnieku dara visu, kas tobrīd vajadzīgs. Lielākā šūnu kopā jau ir vajadzīga asinsrite, lai apasiņotu un nogādātu skābekli vidū esošajām šūnām. Tad parādās specializētas šūnas un orgānu aizmetņi. Tas ir brīdis, kad sāk veidoties organismi, un uzņēmējdarbībā tas nozīmē darbību sadalīšanu procesos – pārdošanā, mārketingā un citos,” evolūcijas teorijas paralēles ar biznesu raksturo Kļaviņš.
Uzņēmumi var augt organiski – tad runa ir par dabisku izaugsmi, vai arī stratēģiski – mērķtiecīgi virzītā izaugsmē.
“Ja esam iestādījuši tomātu, kādu laiku tas aug pats, taču vienubrīd tam ir vajadzīgas stutes jeb palīdzība no malas. Uzņēmumam šādas “stutes” ir stratēģiskie plāni, konsultanta padoms, attīstības budžets, automatizācija un citi,” saka Kļaviņš.
Viņš uzsver, ka visiem uzņēmumiem nebūt nav jākļūst lieliem, – mazais bizness veido pamatu ekonomikai un ir vērtīgs sabiedrībai, jo veido sociālās saites, attiecības, vairo uzticēšanos, kā arī nodrošina vērtību un zināšanu apmaiņu. Tas, cik liels kļūs uzņēmums, pamatā ir atkarīgs no dibinātāju izjūtas un vēlmes.
Uzņēmējs nav tas pats kas biznesa vadītājs
Biznesa izaugsmi jeb attīstības lēcienus Kļaviņš dēvē par aizraujošākajiem brīžiem uzņēmējdarbībā, taču uzņēmējiem ir svarīgi šos mirkļus nenogulēt.
Pāreja no vienas fāzes nākamajā ir interesantākā pieredze biznesā. Pēkšņi parādās īpašības un norises, kas raksturīgas tikai sarežģītām sistēmām. Piemēram, pārdošana sāk strīdēties ar ražošanu, tā ir jauna pieredze, jo agrāk visu vadīja viens cilvēks. Pieaugšanas brīžos ir vajadzīgs skatījums no malas un specifiskas zināšanas par biznesa attīstības posmiem,” saka Kļaviņš.
Būtiskākā atšķirība – ja uzņēmējs resursus rada, pārvaldnieks tos profesionāli pārvalda. Abas šīs funkcijas var veikt viena persona, taču tad “cilvēka apziņa tiek saskaldīta, jo runājot bilances valodā, – uzņēmējs atbild par pasīviem, neskaitot saistības, bet vadītājs – par aktīviem.”
Veidojas daudz tādu situāciju, kur šīs abas puses nonāk konfliktā, piemēram, jauna darbinieka pieņemšana vai esošā atlaišana, – vadītājs grib stiprināt komandu, bet kapitāla turētājs to tulkos kā papildu izmaksas.
Izplatīta kļūda – uzņēmēji neapzinās, ka no maza uzņēmuma tie jau ir pārtapuši lielākā, kuru vairs nevar vadīt kā līdz šim.
Kļaviņš uzsver, – uzņēmējdarbība un uzņēmuma vadīšana ir divas pilnībā atšķirīgas lietas.
“Atšķirībā no uzņēmēja biznesa vadītājs ir profesija. Pieredzējis galdnieks var izveidot veiksmīgu galdniecību, taču bez specifiskām zināšanām biznesa vadībā tas vienubrīd vairs nevarēs sekmīgi uzņēmumu attīstīt.” Tas ir uzņēmējam izaicinošs brīdis, jo nākamais attīstības posms prasa apzināties savus trūkumus, pieņemt lēmumus par pārmaiņām un ieguldījumiem. Bieži vien tas nozīmē, ka ir jāmeklē profesionāls biznesa vadītājs vai arī pašam jāapgūst biznesa vadība.
Viss nav jādara pašam
Biznesa izaugsme nozīmē to, ka uzņēmējs paša spēkiem visu paveikt vairs nevarēs. Piemēram, jauna produkta radīšana nozīmē, ka vajadzēs laiku. Ja uzņēmējs visu dara pats, kur viņš ņems šo papildu laiku? Kļaviņš uzņēmējiem iesaka pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no pārliecības, ka viss ir jāpaveic pašam. Parasti tas nav efektīvi, tāpēc jēdzīgāk ir uzticēties attiecīgās jomas profesionāļiem.
“Dažkārt šī atklāsme, ka tu neesi profesionāls vadītājs, bet gan uzņēmējs, sniedz lielu atvieglojumu un paver iespējas attīstībai.
Jo, pieņemot darbā vadītāju, uzņēmējs tiek vaļā no vadīšanas un rutīnas, un var nodoties jaunu lietu radīšanai.”
Komandas paplašināšanā Kļaviņš iesaka pieturēties pie pieejas, ka ārpakalpojumā tiek piesaistīti tie resursi, kuru darbu var raksturot kā “projektus”. Piemēram, dizaina vai zīmola izstrāde, reklāmas kampaņa utml. Savukārt procesos, kas ir kritiski uzņēmuma pastāvēšanai un izaugsmei, piemēram, pārdošana, iespējams, jādomā par jaunu partneru piesaisti (izņēmums parasti ir grāmatvedība).
Kļaviņa pieredzē izplatīta uzņēmēju kļūda ir tā, ka dibinātāji savā biznesā strādā praktiski bez atlīdzības un veidojas iluzora sajūta, ka ieņēmumi pārsniedz izdevumus. “Vienādojumā, ko sauc par uzņēmumu, īpašniekam ir jāiekļauj arī pašam sevi, pretējā gadījumā var iznākt, ka bizness nemaz nav pelnošs.”
Kā nonākt biznesa “paradīzē”?
Jāņa Kļaviņa ieteiktā grāmata biznesa uzsācējiem:
Olivers Sakss (Oliver Sacks), “The Man Who Mistook His Wife for a Hat and Other Clinical Tales”, Touchstone, 1998.
Turpinot analoģiju ar dzīvo organismu pieaugšanu, nonākam arī brīdī, kad tas ir sevi izsmēlis un iet bojā. Kļaviņš saka, – arī uzņēmējdarbībā ir līdzīgi, un biznesa “pārdzimšana” var notikt tad, ja biznesa “dvēsele” – uzņēmējs – ir bijis atbildīgs un godīgs.
“Ja uzņēmējs ir bijis atbildīgs savās biznesa attiecībās un nav atstājis daudz kreditoru, ir laba iespēja pārdzimt nākamajos uzņēmumos.
Tas, protams, nav iespējams, ja notikusi kāda ļaunprātība. Te gan jāuzsver, – maksātnespēja nav ļaunprātības rezultāts, tas ir normāls biznesa evolūcijas posms.”
