Valsts pārvaldes tēriņi jāsamazina par vismaz 5 % vai 850 miljoniem eiro, un šī nauda jānovirza valsts aizsardzībai, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Finanšu nozares asociācija. Publisko tēriņu mazināšanai piekrīt arī premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”, taču nav vienprātības par apjomu un tempu.
No valdības partijām memorandu parakstījusi tikai Zaļo un Zemnieku savienība.
Jau pašlaik budžets nepildās kā gribētos un nāksies rīkoties, komentē Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis:
“Lai izpildītu prioritātes, ir trīs scenāriji. Vai nu mazināt izdevumus kādās kategorijās un novirzīt prioritātēm, vai nu aizņemties vēl vairāk, vai palielināt nodokļus. Mūsu pusē izvēle ir pilnīgi skaidra – atmest lieko un finansēt prioritāro. Es domāju, ka agri vai vēlu Saeimas vairākums nonāks līdz šādam secinājumam.”
Valdību veidojošo partiju domas atšķiras. “Progresīvie” skeptiski vērtē piedāvājumu nosaukt konkrētu apjomu, kādā mazināt izdevumus. Tā vietā vajag pārskatīt visas budžeta programmas un secināt, no kurām līdzekļus var pārdalīt.
Līdzīgi to vērtē premjera un finanšu ministra partija “Jaunā Vienotība”. Piedāvājums mazināt izdevumus par 850 miljoniem eiro atgādinot dižķibeles laikus, kādu Latvijā pašlaik nav, vērtē “Jaunās Vienotības” frakcijas deputāts Raimonds Čudars:
“Līdzvērtīgi šāda veida budžeta griešana notika 2009. gadā. Situācijā, kad Latvijas ekonomika krita par 16%. Tas notiks, pirmkārt, uz nodokļu palielinājumu rēķina, otrkārt, tas notika, būtiski ierobežojot virkni sociālo maksājumu, tajā skaitā attiecībā uz pensijām un bērnu pabalstiem.”
Pašlaik sākta ikgadējā valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Valdība pirms nākamā gada budžeta sagatavošanas definēs, kuras esošās programmas ir neaizskaramas
un no kurām varētu pārvirzīt līdzekļus aizsardzībai un arī demogrāfijai.
“Es negribu, lai mēs kļūstam par ķīlniekiem lozungiem un skaitļiem. Es arī to esmu redzējis, kā pašvaldībā par 20 % griež budžetu un kādā veidā mēģina savilkt galus naudas plūsmā. Bet tas notika pilnīgi citos apstākļos, nekā mēs pašlaik esam,” pauž Čudars.
Darba devēju un uzņēmēju aicinājumu parakstījušas arī divas no Saeimas opozīcijas frakcijām – Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”. 5 % samazinājums ir grūti izpildāms, bet samērīgs mērķis, raugoties uz valsts stratēģiskajām prioritātēm, norādījis Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Edgars Tavars no “Apvienotā saraksta” papildina:
“Ir jāpārskata valsts birokrātiskās funkcijas, tajā skaitā štata vietas, iepirkumi, transporta bāzes, nekustamie īpašumi. Tos piecus procentus, uz ko aicina sociālie partneri, varam sasniegt, ja ir skaidrs uzstādījums no premjera, valdības, koalīcijas, ka ejam šo ceļu; paši redzēsiet, ka ierēdniecība sastāsies rindā un tūdaļ atradīs, kur un kā katrs var samazināt resursus.”
Latvijas Darba devēju konfederācija norādījusi, ka publiskajā pārvaldē izdevumi kopš 2019. gada pieauguši par sešiem miljardiem eiro – daudz straujāk nekā ekonomika.
Nemazinot apgriezienus šogad, jau drīz mēri var būt kļūt vēl stingrāki, brīdina organizācija.
