Lai arī pēdējos gados kreditēšanā notikusi atkopšanās, Latvijas Bankas dati rāda, ka uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu apjoms pie mums joprojām ir viens no zemākajiem visā eirozonā. Latvijā izsniegto kredītu atlikums tikai nedaudz pārsniedz 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr eirozonā šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes lielāks.
Foto: Latvijas Banka
Uz kopējā fona salīdzinoši nelielais Latvijas kāpums, centrālās bankas ieskatā, noticis saistībā ar uzņēmumu finansiālā stabilitātes uzlabošanos, krītošajām likmēm un uzlabotu pārkreditēšanos mājsaimniecībām.
“Mēs redzam, ka no pirmā ātruma, kas bija ilgstoši iesprūdis, nu jau otro gadu mēs braucam ar otro un trešo ātrumu. Un tas būtu jānotur,” norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Skatoties uz uzņēmēju kreditēšanas rādītājiem, izaugsme pēdējos gados vērojama arī konkrēti šajā segmentā. Uzņēmējus šajā ziņā var dalīt divās daļās, uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa. Lielie eksportējošie uzņēmēji ar problēmām kreditēšanā tikpat kā nesaskaras, kamēr mazajiem un vidējiem tādu ir daudz.
“Ir diezgan daudz iebildumu par procesu, kā tu sasniedz banku, gan par to, kā notiek šis kredīta pieteikšanas izskatīšanas un saņemšanas process un ka ļoti daudzos gadījumos šie mikro, vidējie uzņēmumi, tā grupa, viņi tomēr izvēlas pašfinansēties,” sacīja LTRK valdes locekle.
“Mazajiem, vidējiem uzņēmumiem tiešām tas temps līdz šim ir nepietiekams. Lielajiem ambiciozajiem, finansiāli spēcīgajiem eksportējošiem uzņēmumiem bankas lielā mērā skrien pakaļ.
Līdz ar to viņiem tās izvēles ir atkarīgas tikai no pašu ambīcijām,” teica Latvijas Bankas prezidents.
Centrālā banka norādīja, ka puse uzņēmumu, kuriem finansējums ir vajadzīgs, aizņēmumam nemaz nepiesakās. Tam iemesls ir pārāk stingras nodrošinājuma prasības, augstas likmes un personīgo garantiju nepieciešamība.
“Mēs esam zema riska banka. Jā, mēs gribam uzņemties zemu risku. Tirgū ir bankas ar lielāku riska apetīti un tur, iespējams, tiks prasītas mazākas nodrošinājuma prasības. Tā ka forši, ka ir, no kā izvēlēties un arī uzņēmējs ir aktīvs, viņam vajag paskatīties, kas ir pilnajā piedāvājuma klāstā,” teica “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.
Gada sākumā spēkā stājās normas, kas būtiski atviegloja hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un veicināja konkurenci starp bankām. Līdzīgi atvieglojumi plānoti arī uzņēmumiem, taču šīs izmaiņas pagaidām nav virzītas tālāk un palikušas ierēdņu līmenī.
