Valdība trešdien, 18. decembrī, slēgtā sēdē izskatīja vairākus scenārijus un vienojās par labu “Tet” un LMT akciju iegādei.
Valainis preses konferencē pēc sēdes atzina, ka pašlaik ministrijā tiks gatavots oficiāls piedāvājums zviedru kompānijai un atbildi gaidīs mēneša laikā. Ekonomikas ministrijai esot skaidrs redzējums par tālākajiem soļiem, ja “Telia” darījumam piekritīs. Taču to vēl plašāk sabiedrībai nekomunicē. Valainis uzsvēra, ka par kompāniju nākotni jebkurā gadījumā vēl būs jālemj valdībai. Neoficiāli izskanējusi iespēja, ka “Tet” un “LMT” varētu tikt apvienoti vienā uzņēmumā.
“Līdz šim mums ir bijusi pozitīva sadarbība ar “Telia”, bet, ja izvērtējam mūsu valsts intereses un potenciālos attīstības scenārijus nākotnē, tad ir laiks rīkoties pašiem. Turklāt redzējumi ar otru akcionāru sāka atšķirties, tāpēc esam gatavi lemt paši,” pauda Valainis.
Ministrs arī skaidroja, ka Latvija uzņēmumam piedāvās konkrētu summu, taču tas šobrīd ir komercnoslēpums. Turklāt esot zināmi arī finansējuma avoti. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka darījumam uz valsts budžetu būs minimāla ietekme. Taču konkrētāku informāciju publiski atklāšot pēc “Telia” sniegtās atbildes.
“Summas apjoms šajā brīdī ir komercnoslēpums. Mēs to atklāsim, tiklīdz būs saņemta pozitīva atbilde no otras puses, vai viņi tam vispār piekrīt. Ja viņi piekritīs, tad viss tālākais, protams, būs publisks,” solīja Valainis.
EM arī esot plāns gadījumam, ja zviedru kompānija no piedāvājuma atteiksies, bet arī to pagaidām patur noslēpumā.
“Ja ir pozitīvs lēmums, tad ir viens tālākais solis. Ja būs negatīvs lēmums, mums ir rīcības modelis arī šādam scenārijam. Bet šobrīd šos rīcības scenārijus nevaram atklāt, jo tas nebūtu valsts interesēs,” sacīja Valainis.
Ministrs arī nekomentēja, kādas izmaiņas gaidāmas uzņēmumu pārvaldības struktūrām, ja darījums būs veiksmīgs.
Asociācija: “Tet” un LMT izpirkšanas cena varētu būt vairāk nekā pusmiljards eiro
“Telia” piederošo SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) daļu izpirkšanas cena varētu būt vairāk nekā pusmiljards eiro, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot valdībā trešdien pieņemto lēmumu.
Runājot par abu uzņēmumu turpmāko struktūru, gadījumā, ja valdības plānotā “Tet” un LMT daļu izpirkšana no “Telia” būs īstenojama, Lelis sacīja, ka būtu jāizdala “Tet” piederošais fiksētais optiskais tīkls un, izveidojot jaunu uzņēmumu, tā lietošana būtu jānodrošina visiem tirgus spēlētājiem par vienādiem nosacījumiem.
“Tad Latvijas konkurējošā vide būs ļoti patīkama visiem uzņēmumiem, ar vienādiem nosacījumiem izmantot infrastruktūru,” sacīja Lelis.
Tāpat viņš norādīja, ka ir būtiski, ka lemšana par “Tet” un LMT nākotnes scenārijiem notiek brīdī, kad daudzās nozarēs Latvijā ir krīze, kas norāda uz to, ka “Latvijas valdība ir gatava uzņemties atbildību”.
KONTEKSTS:
Valdība šogad 16. jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka jau drīzumā uz valdības galda būtu jānonāk Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem par to, kā atrisināt problēmām apvīto īpašumtiesību jautājumu valstij daļēji piederošajos uzņēmumos “Tet” un LMT.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek, un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu mainīts arī kompāniju augstākais menedžments.
