Eiropas Savienībā ražotās preces ASV valdība plāno aplikt ar 20% tarifu, kas stāsies spēkā 9. aprīlī. Tramps savā uzrunā atkārtoja apgalvojumu, ka 27 Eiropas Savienības dalībvalstis “apkrāpj” ASV, vēsta aģentūra “Bloomberg”. Tas nozīmē, ka tarifi skars arī Latviju.
Raksta ceļvedis:
Ietekme nebūs tūlītēja, bet jūtama
Lai gan kopējais Latvijas eksports uz ASV veido tikai aptuveni 3% no kopējā eksporta apjoma, šī ietekme nav nenozīmīga, uzsver ekonomisti. Dažos sektoros ASV tirgus Latvijai ir būtisks, piemēram, kokapstrādē, mēbeļu un elektronisko iekārtu ražošanā. Šie uzņēmumi var būt spiesti meklēt alternatīvus noieta tirgus vai arī riskē zaudēt apgrozījumu, kas var atsaukties uz darbavietām un investīcijām.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite uzsvēra, ka Trampa izsludinātie tarifi noteikti ietekmēs arī Latvijas eksportētājus. Taču par iespējamām sekām vēl pāragri spriest. Dažās nozarēs tas var radīt grūtības, citās – pat sniegt priekšrocības, jo citām valstīm tarifi būs vēl augstāki nekā Eiropas Savienībai. Svarīgākais šobrīd – cik ātri Latvijas uzņēmumi un valsts spēs pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
“Mums būtu jāsaprot, ka mēs esam pilnībā iegājuši ļoti mainīgā laikā, kurā katru dienu var situācija mainīties.
Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem ātri pieņemt lēmumus un pielāgoties jauniem apstākļiem.
Un otrs, ko mēs aicinām sen jau kā no biznesa puses, samazināt publiskos izdevumus, krāt naudu vajadzīgākām lietām kā aizsardzībai, jo laiki būs grūti uz priekšu. Tas ir pamatjautājums šobrīd – kā mēs pielāgosimies un cik ātri mainīgiem apstākļiem? Tie var būt pozitīvi, bet var būt arī tikpat negatīvi,” vērtēja LDDK prezidents Andris Bite.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis prognozēja, ka pasaules ekonomikā gaidāma lejupslīde. Lai gan Latvijai nav daudz tiešas tirdzniecības ar ASV, lielākā daļa eksporta nonāk Eiropā, kurai savukārt ir ciešas saites ar Ameriku. Tas nozīmē, ka arī Latvijas uzņēmumiem ražošana var kļūt dārgāka un lēnāka. Viņaprāt, ietekme nebūs tūlītēja, bet būs jūtama.
“Tas būs spiediens uz to, ka lietas paliks dārgākas, [būs] inflācija. Tas var novest pie stagflācijas, kad gan inflācija ir augsta, gan arī vienkārši iestājas ekonomikas stagnācija.
Pasaule ir kļuvusi tik maza, ka mēs ar visu esam saistīti.
Ar tiem tarifiem visa preču un pakalpojumu kustība samazinās, paliek lēnāka, un arī ar tarifiem cenas tiek spiestas uz augšu. Tas neizbēgami nozīmē, ka arī veikala plauktā preces kļūst dārgākas,” skaidroja Rostovskis.
Tāpat Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka prognozēja, ka tiešā veidā tarifu ietekmei uz Latviju un tās iedzīvotājiem nevajadzētu būt lielai.
“Lielākoties to izjutīs vidējais Amerikas iedzīvotājs, jo par to, ka Amerikā pacelsies cenas, man nav ne mazāko šaubu.
Bez tam tas var tiešām skart visneaizsargātāko sabiedrības daļu. Kas attiecas uz Latviju – tāpat ja pacelsies cenas, tad tie, kam ir labi ienākumi, to var paciest. Bet tie, kam ir zemi ienākumi, tiem nebūs tik labi. Bet es nesagaidu tomēr, ka Latvijā tā ietekme uz cenām būs tik liela,” pieļāva Šteinbuka.
Tarifi netieši skars arī iedzīvotājus, būs lēnāka ekonomikas izaugsme
Lielāka neskaidrība par nākotni liek uzņēmumiem atlikt investīciju un attīstības lēmumus. Tas var bremzēt ekonomisko izaugsmi, kas savukārt ietekmē algu pieaugumu, nodarbinātību un vispārējo labklājību. Turklāt, ja Eiropas Savienība atbildēs ar saviem tarifiem, tas, iespējams, var izraisīt plašāku tirdzniecības karu, kas radītu augstākas cenas patēriņa precēm – gan tām, kas tiek importētas no ASV, gan arī citām, kur konkurence tiek mākslīgi ierobežota.
Ir risks, ka Eiropas tirgu var sākt pārpludināt preces, kurām ASV tirgus vairs nav pieejams.
Tas palielinās konkurenci mūsu iekšējā tirgū un radīs spiedienu uz vietējiem ražotājiem. Turklāt, ņemot vērā Latvijas ciešo saistību ar Eiropas ekonomiku, jebkura bremzēšanās Vācijā, Francijā vai citās lielvalstīs tieši atsauksies arī uz mums.
Tā kā tarifi noteikti daudzām valstīm, tās varētu sākt meklēt citus tirdzniecības partnerus, norādīja “SEB” ekonomists Dainis Gašpuitis. Saistībā ar to īpaši jau interneta veikalos, iespējams, parādīsies lētas preces no Āzijas.
“Valstīm rodas grūtības pārdot preces ASV, un tad viņi palielina noietu, piemēram, Eiropas Savienībā, kas ir liels un arī turīgs tirgus. Ļoti iespējams, ka var parādīties arī vidusmēra patērētājam arī kaut kādi pozitīvi aspekti– parādās kādas jaunas preces vai pat cenas krīt uz leju,” sacīja Gašpuitis.
Ekonomisti par Trampa izsludinātajiem tarifiem izsakās visai līdzīgi, kā jau daudzi citi ir iepriekš tos nosaukuši, – formāli Trampa izsludinātos tarifus var uzskatīt par tirdzniecības kara pieteikumu visai pasaulei.
“Augstāki tarifi nozīmē zemāku ekonomikas izaugsmi. Zemāka ekonomikas izaugsme būs ne tikai globāli, bet arī ASV un arī pie tam vēl nozīmē arī augstākas cenas patērētājiem. Tā kā kopumā ekonomikai tas viss ir slikti. Tās ir sliktas ziņas,” atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, piebilstot, ka ar ASV sadarboties kļūs par arvien lielāku izaicinājumu.
“Tas, kas ir skaidrs no pēdējo dažu mēnešu ASV rīcības, ir, ka ASV kā partneris vairs nav tik uzticams, kāds tas bija iepriekš.
Valstu un arī uzņēmumu līmenī tiks pārskatīta šī darbība, piegāžu ķēdes un tā tālāk. Mēģinās varbūt vairāk sadarboties ar citām valstīm, kurās ekonomikas politikas nenoteiktība ir mazāka, jo šajā brīdī nevienam nav skaidrs, kāds ir gala risinājums ASV ekonomikas politikā – uz kurieni tiek iets un kāpēc. Līdz ar to nav skaidrs, kādi būs biznesa nosacījumi nākotnē,” skaidroja ekonomiste.
Premjere: Risinājums jāmeklē sarunu ceļā
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio atzina, ka ASV ieviestie tarifi pret Eiropas Savienību un citiem partneriem negatīvi ietekmēs globālo ekonomiku. “Pēdējo astoņdesmit gadu laikā tirdzniecība starp Eiropu un ASV ir radījusi miljoniem darba vietu. No šīs ciešās sadarbības ieguvēji ir bijuši patērētāji un uzņēmēji gan Eiropā, gan ASV.”
Vēl pirms tarifu izziņošanas Siliņai bijusi saruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Urzulu fon der Leienu, lai pārrunātu Eiropas Savienības pieeju iespējamās pretreakcijas sagatavošanā.
“Gan mēs, gan EK šobrīd izvērtējam izziņotos tarifus. Sagaidām, ka EK drīz piedāvās priekšlikumus atbildes soļiem,” sacīja premjere.
“Eiropas Savienība ir gatava stingri reaģēt uz nepamatotiem šķēršļiem brīvai un godīgai tirdzniecībai. Vienlaikus ASV ir mūsu ciešākais sabiedrotais. Būtiski, ka risinājumu meklējam sarunu ceļā, saglabājot pragmatismu,” aicināja valdības vadītāja.
Vienlaikus viņa atzina, ka tarifu ietekmi šobrīd ir grūti prognozēt. Ir svarīga detalizēta to izvērtēšana.
Arī Latvijas Universitātes vadošā pētniece, politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” uzsvēra, ka, sekojot līdzi politiskajām norisēm pasaulē, var secināt, ka pēc visiem lieliem satricinājumiem seko situācijas izlīdzināšanās. Viņasprāt, īstermiņā piedzīvosim dažādas nepatīkamas situācijas, bet ilgtermiņā tomēr situācija normalizēsies, atgādinot, ka jau iepriekš ES līderi bija pauduši, ka gatavojas šādam ASV solim.
Šobrīd ir grūti teikt, vai un kāda varētu būt atbildes reakcija no Latvijas valdības. Piemēram, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) šorīt Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja, ka Trampa tarifi vēl detalizēti jāizvērtē, lai nonāktu pie secinājuma, cik nopietni izmaiņas skars Latviju. Viņš atzīmēja, ka ES ir vienotais tirgus un, ja tiešā veidā tarifi neietekmēs Latvijas uzņēmējus, tad pakārtoti ietekmēs, jo, tiklīdz tarifi skars Latvijas tirdzniecības partnerus, to izjutīs arī Latvijā. Tāpēc šeit esot ļoti svarīga ES kopējā politika.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņoja, ka ieviesīs muitas nodokli Kanādas, Meksikas un Ķīnas precēm. ASV gatavojas iekasēt 25% ievedmuitu visām precēm no Meksikas un vairumam importa no Kanādas. Savukārt importam no Ķīnas piemēros 10% ievedmuitu.
Tramps uzskata, ka Meksika un Kanāda nerisina viņa bažas par nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu, tādēļ ar šādām metodēm viņš cer šo situāciju mainīt. Gan Kanāda, gan Meksika paziņoja, ka gatavojas atbildēt, ieviešot savus muitas nodokļus.
2025. gada martā Baltā nama saimnieks arī izziņoja 25% ievedmuitu alumīnijam un tēraudam, ko piemēros precēm no citām ASV tirdzniecības partnervalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, kā arī Brazīlijas, Meksikas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Eiropas Komisija uz šo reaģēja, solot no 1. aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.
2025. gada 26. martā Tramps paziņoja par 25% muitas tarifa noteikšanu ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām. Uz šīm precēm attiecinātā ievedmuita stāsies spēkā 3. aprīlī.
