30 000 kronu jeb aptuveni 2800 eiro gadā – vidēji par šādu summu trīs gadu laikā pieauguši zviedru ģimenes izdevumi pārtikai. Un liela daļa vietējās sabiedrības ar to nav mierā, vainojot lielo pārtikas veikalu ķēžu un ražotāju alkatību. Tieši tāpēc tūkstošiem zviedru septiņas dienas atteicās iepirkties pārtikas lielveikalos. Viņu vidū arī Hēles ciematā dzīvojošā skolas administratore Ingela Sēderberga.
“Ir kļuvis dārgāk gan man pašai, gan maniem mājas mīluļiem – kaķiem. Dzīvnieku pārtikas cena arī augusi,” sacīja Ingela.
Lai atrastu kabatai draudzīgākos piedāvājumus, Ingela mēdz apbraukāt vairākus veikalus.
“Tas ir atkarīgs no tā, ko es tieši vēlos nopirkt. Parasti es pērku trīs dažādos veikalos. Kad braucu uz pilsētu, iepriekš saplānoju, kurp došos.”
Tikmēr cits Hēles ciemata iedzīvotājs Pērs Holms tagad ir pateicīgs savam hobijam:
“Abi ar sievu strādājam pilna laika darbu, taču brīvajā laikā esam “hobijzemnieki”.
Mūs cenu kāpums tik ļoti neietekmē, jo paši audzējam dārzeņus un gatavojam piena produktus, tai skaitā sieru. Iepērkamies vietējā ciema veikalā.”
Tomēr arī vietējais ciema veikals pieder vienai no lielajām tirdzniecības ķēdēm. Neatkarīgu bodīšu ir ļoti maz. Dace Lagerborga, pensionāre no Stokholmas piepilsētas, zina vientuļos vecākus un seniorus, kuriem nākas atteikties no līdz šim ierastiem produktiem. Viņas piepilsētiņā arī ir tikai viens veikals, kurš ir īpaši dārgs. Kam ir iespējas aizbraukt citur, tie vietējo veikalu boikotē jau sen. Pārējiem nākas savilkt jostas un iepirkties turpat.
“Mēs boikotējam šodien, mēs boikotējam rīt, mēs boikotējam parīt. Varbūt mums ir ledusskapja krājumi, tad mēs vēl kaut kā iztiekam. Bet pēc tam mēs [atkal] ejam. Un, protams, mums atkal ir jāpērk – ko citu [darīt]!”
Zviedrijas valdība atzinusi problēmas nopietnību. Lauksaimniecības lietu ministrs Pēters Kullgrēns sola stiprināt konkurenci tirgū un uzsver vajadzību atbalstīt sociāli neaizsargātās grupas.
Tikmēr tirgotāji augstās cenas saista ar globālo situāciju – kariem, ģeopolitiku, sliktām ražām un klimata pārmaiņām.
Aktīvisti ar šo skaidrojumu nedomā samierināties, un nākamie boikoti iecerēti pret konkrētiem veikaliem un ražotājiem.
