Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kas ir partijas “Latvijai un Ventspilij” sadarbības partneris.
Lai dzēstu Ventspils ostas parādu, Ekonomikas ministrijai nākamā gada valsts budžeta projektā būs jāatrod finanšu avots. Gala lēmums būs Finanšu ministrijas un valdības ziņā, taču jau tagad zināms, ka Satiksmes ministrijai varētu būt iebildumi.
Jau šobrīd ostai līdz 2029. gada martam ir piešķirtas kredītbrīvdienas.
Norakstīt kopējo parādu vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā satiksmes ministram sākotnēji lūdza Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija. Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) lūgumu noraidīja, norādot, ka “vairāk nekā 35 gadus piekoptā “saimniekošana”, kuras laikā ar ostas līdzekļiem, Eiropas fondiem un valsts atbalstu ir uzturēta Ventspils pilsētas infrastruktūra, veicinājusi pašas ostas atpalicību Baltijas ostu konkurencē”.
ZZS ieskatā šāds ministra lēmums nav saimnieciski pamatots un var novest pie vēl lielākas stagnācijas Latvijas eksporta, ostu un ar tām saistīto nozaru attīstībā.
“Ja no mums tiek sagaidīts, ka mēs iesim lūgties vai meklēsim politiskus kompromisus, kas nav saistīti ar saimnieciskiem jautājumiem, tad tas ir maldīgs priekšstats, tā nenotiks,” vēl pirms pāris nedēļām teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
KONTEKSTS:
TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus, kas pārsniedz 19,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Valsts kases aizdevumi. Pēc ZZS minētā, parādi radušies laikā, kad ostu pārvaldīja tikai valsts, un pirms pašvaldības atgriešanās ostas vadībā tie būtu jādzēš.
“Nekā personīga” vēstīja, ka Finanšu ministrija un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu.
Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidroja raidījums.
