Aktīvās atpūtas entuziastu Klāvu un fotogrāfu Pēteri TV satiek Rēzeknes upē netālu no Lubāna ezera. Viņu mērķis ir paveikt ko nebijušu Latvijā – ar laivām šķērsot valsti no austrumu līdz rietumu galējam punktam.
“Visi poli jau sen ir sasniegti. Vienkārši iet pāri Latvijai nelikās nekas īpašs – tas būtu grūti, bet nekas īpašs. Par šādu braucienu nebija īsti dzirdēts,” par ideju stāstīja aktīvās atpūtas entuziasts no Valmieras novada Klāvs Ozols.
Aktīvās atpūtas entuziasts no Siguldas Pēteris Bērziņš savukārt atklāja, ka viņa “galvenais mērķis, aizbraucot mājās, ir uztaisīt filmu. Protams, arī apskatīt Latviju no cita rakursa, iepazīties ar pilsētām un vietām, kurās iepriekš neesmu bijis, un fiziskais izaicinājums, tas pats par sevi”.
Ideja par šādu braucienu radās aptuveni pirms gada, dodoties vairākos izlūkbraucienos un pētot kartes.
Tā tapa maršruts aptuveni 800 kilometru garumā, šķērsojot teju 30 dažādas ūdenstilpes. Arī laika periods nav izvēlēts nejauši.
“Agrā aprīlī, palu laikā, kad ir daudz sniega kušanas – tas ir labākais laiks, kad braukt. Tā jau gribētos braukt arī vasarā – bez cimdiem un termoapģērba un nesalt naktīs, bet diemžēl tas nav iespējams,” skaidroja Pēteris Bērziņš.
Klāvs Ozols savukārt norādīja: “Mēs atklājām, ka lielākais faktors, kas ietekmē ātrumu, ir koki, nevis straumes ātrums vai spēks. Tas, cik var paairēties, bet šie koki, jo – kā ir kāds koks, tā tas uzreiz aizkavē uz minūti vai piecām.”
Dienā mēroto kilometru skaits ir dažāds – dažreiz tie ir 30, citreiz vien desmit kilometri. Izaicinājumus rada upju reljefs un svārstīgā temperatūra, tāpat arī piesārņojums.
“Mēs visu ūdeni, ko dzeram un patērējam, ņemam no upes. Man ir filtra pudele, Klāvam ir līdzīga. Principā mēs pasmeļam ūdeni no upes, ieliekam filtru un tad dzeram. Bet Rēzeknes upē mums bija pirmo reizi jāsaskaras ar to, ka upe 20 kilometru garumā visu laiku smaržoja pēc veļas pulvera,” stāstīja Pēteris Bērziņš.
Līdz galamērķim – Bernātu ragam Dienvidkurzemē – jauniešiem ceļā jāpavada vēl aptuveni vairāk nekā pusmēnesis.
