Imigrācijas likumā ietvertās prasības skārušas vairumu Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, kuriem uzdots atjaunināt savas atļaujas Eiropas Savienības pilsoņa statusa pagarināšanai. To piesakot un nokārtojot valsts valodas pārbaudījumu, saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
Ir divas mērķa grupas: pirmā no tām – ap 25 300 Krievijas pilsoņu, kuriem jau 2022. gadā uzdeva pierādīt valsts valodas zināšanas un pārformēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
No viņiem ap 16,5 tūkstošiem cilvēku pašlaik ir piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā, bet ap 6600 ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja vai atļauja uz noteiktu periodu.
No viņiem apmēram 4000 Krievijas pilsoņu kopš 2023. gada rudens saņēma termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem ar uzdevumu eksāmenā parādīt valsts valodas zināšanas un tādējādi iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
Tuvojoties divu gadu termiņa beigām, šā gada beigās un nākamajā gadā paredz pēdējā brīža aktivitāti atļauju kārtošanā un noslodzi gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), gan Valsts izglītības satura centrā eksāmena kārtošanā. Pašlaik pieteikšanās atļaujas pārformēšanai ir kūtra, vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
“Pirmajiem saņēmušajiem atļauju termiņš beigsies novembrī, decembrī. Un pašlaik iesniegšana atļaujas pārformēšanai notiek diezgan slinki. Esam saņēmuši 336 pieteikumus no 4000 personu. Šai grupai jāseko līdzi, jo nāksies risināt uzturēšanās jautājumus, kad atļaujas būs beigušās,” skaidroja Briede.
Šo saistību izpildei PMLP jau pirms pāris gadiem ieviesa papildu štata vietas, resursu pietikšot arī Valsts izglītības satura centrā. Ar sagaidāmo slodzi iestādes tikšot galā.
Pēc aptuvenām aplēsēm 2000 Krievijas pilsoņu ir aizbraukuši no Latvijas, nekārtojot valsts valodas pārbaudi un nepiesakoties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Iekšlietu nozares iestādes pieļauj, ka vairums no viņiem aizbraukuši uz Krieviju, taču kāda daļa varētu būt devušies uz citām Eiropas Savienības valstīm un uzturēšanās atļauju nokārtojuši tajās. Informācijas par to nav, jo Eiropas Savienībā nav vienota informācijas tīkla.
Savukārt ar PMLP lēmumu Latvijā 81 personai nosūtīts paziņojums par uzdevumu atstāt valsti. Vairāk darba ir arī Valsts robežsardzei. Tā pēc PMLP aicinājuma devusies pārbaudīt kopumā 992 cilvēku atrašanās vietu saistībā ar uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Visbiežāk – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā. Tas šo uzdevumu sarežģījot un ir salīdzināms ar “adatas meklēšanu sniega kaudzē”. 72 personas sauktas pie administratīvās atbildības par uzturēšanos Latvijā bez derīgiem dokumentiem.
“Šeit varētu padomāt, ka, apmeklējot konkrētas adreses, robežsargs pieklauvēja pie durvīm, neviens neatvēra un robežsargs devās prom. Nē, arī šajos gadījumos gan izzinājām šo cilvēku iespējamos radiniekus Latvijā, aptaujājām kaimiņus un pēc tam atkārtoti devāmies uz šo personu faktiskajām dzīvesvietām,” par meklēšanas procesu stāstīja Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz 2023. gada novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2023. gada 2. decembra.
Tā paša gada 22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek.
