Baušķeniece Ilze (vārds mainīts, jo viņa nevēlējās izpaust savu vārdu publiski, kā arī negribēja minēt uzņēmuma nosaukumu) darbā atgriezās pēc pusotra gada, kas bija pavadīts bērna kopšanas atvaļinājumā. Šajā laikā uzņēmumā jau bija notikusi reorganizācija, mainījies valdes sastāvs, un Ilzei piedāvāts darbs tikai vakara maiņā. Par to viņa saņēmusi brīdinājumu trīs dienas pirms došanās uz darbu, šis piedāvājums esot bijis negrozāms. Tas jauno māmiņu pārsteidzis, jo pirms bērna dzimšanas viņa strādājusi no astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Turklāt iepriekšējais vadītājs bijis pretimnākošs un tie, kuri nevarēja strādāt vakara maiņā, to varēja darīt rīta vai dienas maiņā.
Jaunais piedāvājums Ilzei sagādājis lielas raizes:
“Ja mani ieliek šādā grafikā – no pēcpusdienas līdz vēlam vakaram –, tad es bērnu redzu tikai vienu stundu no rīta, palaižot uz bērnudārzu, un vakarā es jau viņu vairs neredzu, jo viņa guļ.
Tāds ir laiks ar ģimeni meitai, kura šobrīd ir tādā vecumā, kad es kā mamma esmu viņai ļoti vajadzīga. Tajā pašā laikā es vēlos atgriezties darba ritmā un strādāt, lai būtu balanss starp darbu un ģimenes dzīvi, jo ne visiem ir aukles, kam to bērniņu atstāt.”
Pēc sazināšanās ar juristi Ilze aicināja darba devēju izskatīt iespēju viņai piedāvāt darbu rīta maiņā, bet piedāvājums nav mainīts.
“Iepriekš es kā lojāls darbinieks… Man nebija tā, ka es visu laiku slimības lapas ņēmu. Es tiešām regulāri gāju uz darbu. Situācijā, ja es tagad būtu ielikta rīta maiņā, man pilnīgi viss būtu sakārtots un viss būtu kārtībā,” uzsver Ilze.
No darba devēja izskanējis priekšlikums sievietei runāt ar citiem kolēģiem un mainīt savu darba grafiku pret sev izdevīgāku. Ilze konsultējusies ar juristu, kurš ieteicis nekādā ziņā to nedarīt, jo darba laiku var noteikt tikai darba devējs, nevis pats darba ņēmējs.
Baušķeniece uzskata, ka darba devējiem jābūt pretimnākošākiem pret jaunajām māmiņām. Viņas paziņu lokā ir vairāki gadījumi, kad mammas nav atgriezušās darbā tieši darba devēju attieksmes dēļ.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa uzsver, ka, jaunajai sievietei dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, darba devējam jāsaglabā iepriekšējais darbs:
“Ja nu tomēr bija radušies kādi objektīvi iemesli un ja darba devējs iepriekšējo darbu nevar nodrošināt, tad līdzvērtīgs darbs būtu jānodrošina ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem, nekā bija tajā brīdī, kad darbiniece devās bērna kopšanas atvaļinājumā,” paskaidro Stivriņa.
Ja iepriekš vairāk tika plānotas dienas maiņas, tas nenozīmē, ka darba devējs nevarētu kādā brīdī plānot arī vakara maiņu darbu. Šis vairāk esot komunikācijas jautājums.
Šādos gadījumos Stivriņa iesaka jaunajai māmiņai rakstveidā vērsties pie darba devēja un prasīt darba devējam nodrošināt elastīgu darba laiku.
Līdzīgu gadījumu praksē sastopams ļoti maz, tie ir izņēmuma gadījumi, zina teikt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Šajā gadījumā viņš iesaka vērsties Valsts darba inspekcijā vai tiesā.
“Jāskatās precīzi pēc konkrētiem lietas apstākļiem, bet tā ideja ir, ka darbinieks var vērsties tiesā, lūdzot atjaunot iepriekšējo stāvokli. Proti, kad darba devējs to nespēj nodrošināt, tad darbinieks savu prasījumu izvirza tiesā,” piebilst Lielpēteris.
Nespējot atrast kopīgu valodu ar savu darba devēju, Ilze tomēr uzteikusi darbu un tagad lūko pēc jaunām darba iespējām. Pagaidām diemžēl bez rezultāta.
