Proti, šis kurss var tikt saīsināts, jo tie uzdevumi un pienākumi, kas jāveic, ir citi. Līdz ar jauno dienesta virzienu, iespējams, tajā būs noteikti citi veselības kritēriji, kas tiktu pielāgoti konkrētajai specializācijai, jo šobrīd tie ir atbilstoši veidoti tam, lai cilvēki Zemessardzē spētu pildīt zemessarga pamatuzdevumus, tai skaitā iziet pamatapmācības kursu. Uzdevumu veidot jaunu Zemessardzes dienesta virzienu NBS devis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Iespējams, būs zemākas veselības prasības.
Vai, radot jaunu dienestu, neradīsies problēmas ar instruktoriem? “Es domāju, ka šie veidi ir dažādi. Mums vienkārši jāsāk arī pieiet tam radoši, un ir jāizmanto tas potenciāls, kas mums ir. Tam visam nevajadzētu atdurties tikai pie instruktora jautājuma, ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, ka mēs faktiski veidojam līderus jau esošās Zemessardzes ietvaros, lai pēc tam arī šie cilvēki varētu uzņemties līdera lomu, apmācot šos [nākamos] cilvēkus.
Šāda sistēma mums plānota arī Valsts aizsardzības mācībā, kur arī varētu kļūt [jau esošie karavīri] par līderiem Valsts aizsardzības dienestā.
Tā, lai visu šo savstarpējo dienestu struktūru mijiedarbība un resursi tiktu izmantoti efektīvi,” Latvijas Radio sacīja Sprūds.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) stāsta, ka par šo ieceri diskutēts jau ilgu laiku. Viņaprāt, ministra plāns ir pareizs solis, lai veicinātu karavīru skaita pieaugumu.
“Armijā, protams, ir svarīgs arī fiziskais spēks un veselība, un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā modernā kara vešana prasa arī citas spējas un iemaņas. Mums ir jāseko līdzi laikam. Mums ne tikai pašiem jāveido, piemēram, savu dronu uzbrukumu vienības profesionālajā dienestā, bet arī Zemessardzē un varbūt pat katrā vienībā. Līdz ar to šis ir pareizais virziens, lai sekotu līdzi tam, kādā veidā attīstās modernā karadarbība,” norāda Latkovskis.
Bijušais NBS komandieris Graube uzsver, ka iecere ir pareiza, jo arī Ukrainas pieredze rāda, ka karš mūsdienās vairs nav saistīts tikai ar būšanu frontē, bet arī ar dažādām darbībām un uzdevumiem būt “frontes aizmugurē”, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, kas ir konkrētā specializācijā, nav jāpilda visi militārie uzdevumi un nav jābūt arī tik trenētiem kā karavīriem ar ieročiem. Tas, kā norāda Graube, pieļauj arī citas veselības prasības.
“Pamatuzdevums jebkuram, kas iestājas Zemessardzē, un ne tikai, arī Bruņotajos spēkos kopumā, ir spēt pildīt karavīra pienākumus. Tātad pārvietoties attiecīgā ātrumā, ilgumā un ar attiecīgu svaru uz muguras un tā tālāk. Tā ir klasika. Tad, lūk, ja cilvēki, kuri stāsies Zemessardzē, nav paredzēti šāda veida pamatuzdevumiem, bet viņi ar savu veselības stāvokli civilajā dzīvē pilda šo savu funkciju un pienākumus [noteiktajā specialitātē], un arī krīzes, kara gadījumā, piemēram, kiberspeciālistam nav nepieciešams nest 30 kilogramus smagu mugursomu un pārvietoties kaut kur ienaidniekam aizmugurē, tad viņš var savus pienākumus pildīt šādā veidā.
Tā arī vajag skatīties uz viņa uzdevumiem Bruņotajos spēkos vai Zemessardzē,” stāsta Graube.
NBS un Zemessardzes vadībai mēneša laikā jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, kā šo ieceri īstenot. NBS komandieris Kaspars Pudāns skaidro, ka nepieciešams izvērtēt likumdošanas izmaiņas, precizējot prasības zemessargiem un minimālās iemaņas viņu uzņemšanai. Viņš pieļauj, ka varētu tikt izveidotas atsevišķas apakšvienības, kurās zemessargi darbotos tikai savā specialitātē, neveicot citus uzdevumus.
“Mēs jau varam izveidot šādas struktūras, bet tas būs tiešām sabiedrības interesēs. Mēs esam dzirdējuši daudz pieminēto par to, ka: “es jau gribētu stāties, bet man bail no tās apmācības”, – tad šī būs tā iespēja pierādīt, ka tie nav tikai vārdi vai gribēšana kaut ko darīt, bet tiešām apliecināt vēlmi iestāties un darīt kaut ko,” norāda Pudāns.
Aizsardzības ministrs pauž cerību, ka Zemessardzes jaunais dienesta virziens sāks darboties jau šogad.
KONTEKSTS
Lai straujāk palielinātu karavīru skaitu, Zemessardzē ieviesīs jaunu dienesta virzienu, iespējams, ar zemākām veselības prasībām. Šādu uzdevumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem devis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
Patlaban kopējais zemessargu skaits Nacionālajos bruņotajos spēkos ir 10 tūkstoši. Kā uzsver Sprūds, cilvēki joprojām izrāda lielu interesi iestāties Zemessardzē, tāpēc tai ir jābūt vēl pieejamākai, lai visi pilsoņi, kuri vēlas aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzībā, to arī varētu darīt.
