“Mans Brīvības piemineklis”
Šogad 18. novembrī aprit 90 gadi kopš Brīvības pieminekļa atklāšanas. Tēlnieks Kārlis Zāle tajā iemūžinājis Brīvības tēlu – sievieti ar trim zelta zvaigznēm izstieptajās rokās un 13 skulptūru grupās izkalti kopumā 56 tēli. Brīvības piemineklis tapa par tautas ziedojumiem un, neraugoties uz dažādiem laikiem, arvien ir Latvijas neatkarības un brīvības simbols. Latvijas Radio ierakstu sērijā ‘’Mans brīvības piemineklis’’ stāsta par cilvēkiem, kuru ikdienā šis piemineklis ir klātesošs viņu darbā vai tradīcijās. Kuri pieminekļu tēli uzrunā katru no šiem cilvēkiem un, ko viņiem personīgi nozīmē brīvības jēdziens?
Ukrainiete Iriša Mogira līdz 16 gadu vecumam dzīvoja Ukrainā un vēlāk devās uz Latviju, lai iegūtu izglītību medicīnas jomā. Vairākus gadus jauniete dzīvoja starp divām valstīm, bet gadu pirms Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā viņa ar ģimeni bija pārvākusies uz Kijivu. Taču tagad Iriša tomēr atkal dzīvo Rīgā jau kā kara bēgle un ik gadu arī savas tautas neatkarības svētkus atzīmē tieši pie Brīvības pieminekļa, kas kļuvis par neatkarības simbolu arī ukraiņu kopienai.
“Jā, jo sanāk cilvēki, kuriem nav iespējas tagad braukt uz Ukrainu, tikt atpakaļ uz savām mājām.
Dažiem mājas stāv, bet dažiem tās ir iznīcinātas un vienkārši nav, kur atgriezties.
Ik gadu 24. augustā Latvijā mītošie ukraiņi pulcējas pie Brīvības pieminekļa Saulespuķu gājienam, lai godinātu tautas cīņu par neatkarību un brīvību. Šajos pasākumos Iriša arī dziedājusi biedrības “Tavi draugi” jauktajā latviešu–ukraiņu korī un atzina, ka
uzstāties tieši pie Brīvības pieminekļa ir ne vien saviļņojoši, bet tas arī rada lielu atbildības sajūtu.
“Jo cilvēki tevi klausās, viņi gaida, ko tūlīt tu pateiksi. Nedrīkst pievilt cilvēku gaidās. Un tā, protams, ir ļoti tāda spriedzīte liela, bet, no otras puses, tāds gods, es teiktu, gods stāvēt un runāt ar ukraiņiem, ar savējiem, ar latviešiem,” viņa teica. “Es teiktu, tajā brīdī es sevi nedzirdu, mūsu uzdevums tajā brīdī nodziedāt visu pareizi pēc savas balss un savus vārdus, bet tajā brīdī tev atslēdzas viss, tu esi tajā kaut kādā kosmosā un tu tikai meklē citus cilvēkus, kuri varbūt piedzied un kuri jūt līdzi. Mums, starp citu, bija gan norādījums no mūsu diriģentes: neskatieties uz cilvēkiem, jo viņi raudās un jūs tad arī sāksiet raudāt, un arī diriģente sāks raudāt.”
Ukrainiete atzina, ka, lai arī bieži šeit bijusi dažādos pasākumos, tomēr piemineklī iekaltos tēlus iepriekš smalki nebija pētījusi. Iepazīstoties ar šiem Latvijas simboliem, viņu visvairāk uzrunā tieši cilnis kreisajā pusē, kur gaišajā travertīnā ielikta cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta.
Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio
“Šeit atspoguļota cīņa. Ja visi pārējie tēli tā kā stāv un viņi jau ir uzvarējuši, tad
šeit, manuprāt, var redzēt visu to cīņu, kā tad tas īsti notika. Jā, šeit ir īsta, īsta cīņa par brīvību. Šeit ir viss.
Nu, bez šiem cilvēkiem jau nebūtu tā augša [rāda uz brīvības tēlu piemineklī]. Saprotiet, man šis ir visnozīmīgākais. Tas ir tas, kas notiek tagad arī frontē mums, visi tie karavīri, kuru vārdus mēs nekad neuzzināsim, man šis ir balsts. Un tāda sajūta, ka tad, kad viņu [Brīvības pieminekli] cēla, zināja, kā viņu uztvers arī mūsu nākamās paaudzes. Manuprāt, viņš būs aktuāls vienmēr. Es teiktu, galvenais ir tā jēga. Katrs, kurš nāk uz šejieni pie pieminekļa, katrs uztver to pa savam. Mēs esam līdzīgi un visi uztveram neatkarību un brīvību it kā vienādi, bet tāpat katram tas nozīmē kaut ko savu.”
Iriša arī apbrīnoja faktu, ka Brīvības piemineklis pirms 90 gadiem tapis tieši par tautas ziedojumiem. Tas, viņasprāt, arī liecina par tā laika cilvēku vienotību, lai nodotu nepārprotamu vēstījumu nākamajām paaudzēm. Savukārt ko brīvības jēdziens nozīmē pašai Irišai?
“Es teiktu, brīvība – tā ir iespēja dzīvot tā, kā es gribu, rīkoties un teikt to, ko es gribu, tā ir tā brīvība.
Un tā ir neatkarība no citiem cilvēkiem. Protams, mēs nekad nevarēsim būt pilnīgi neatkarīgi ne no viena, jo arī ģimenē mēs esam atkarīgi no saviem ģimenes locekļiem, jo darbā mēs esam atkarīgi no saviem kolēģiem, jo arī politiski mēs tāpat esam nedaudz atkarīgi no citiem, jo nekad nezinām visas spēles, kas notiek ap mums. Bet man kā cilvēkam tas nozīmē, ka es neesmu ierobežota kā personība.”
Uz jautājumu par novēlējumu svētku dienā latviešiem un arī ukraiņiem, Iriša atbildēja:
“Pētot vispār vēsturi par šo Brīvības pieminekli, es uzzināju, ka to padomju laikos arī gribēja nojaukt, bet piemineklis stāv.
Tas nozīmē – uzvaru, un es aicinu katru cilvēku atcerēties par to, ka viņš ir tāds savā dabā neliels uzvarētājs.
Un tāpat arī mācīt savus bērnus un stāstīt par to, cik daudz tas nozīmē, jo to ir diezgan grūti vienā dienā visu pazaudēt.”
“Mans Brīvības piemineklis”
