ĪSUMĀ:
Budžets kā melnā kaste
Sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Sanda Liepiņa sarunā ar LSM.lv budžeta procesu salīdzināja ar melno kasti (zinātnē – iekārta vai sistēma ar nezināmu iekšējo struktūru). “Mums ir ļoti saspiests budžeta apspriešanas laiks Latvijā. Budžets uzrodas pēc divu nedēļu ilgām diskusijām valdībā augustā, un tad jau vairs daudz laika nav – ir jānes uz Saeimu, kur diskusija notiek starp 1. un 2. lasījumu. Arī priekšlikumu iesniegšanas periods ir ļoti īss – šogad tā bija faktiski viena diena,” norādīja Liepiņa.
Foto: Finanšu ministrija
Kā labos piemērus viņa minēja Nīderlandi un Skandināvijas valstis. “Citviet ir jau pavasarī valdības politiskais redzējums par nākamā budžeta veidošanas stratēģiju un nepieciešamajiem lēmumiem. Arī Latvijā formāli pavasarī ir ziņojums, bet tas nesasaistās ar budžeta veidošanas uzsākšanu. Uzsākot budžeta veidošanu augustā, paliek ļoti īss laiks saturiskām diskusijām un lēmumi sabiedrībai grūtāk izsekojami,” sacīja Liepiņa.
Pēdējo gadu laikā premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) ir mēģinājusi jau savlaicīgi ienest publiskajā telpā to, kas būs valdības prioritātes konkrētajā gadā.
“Bet, ja salīdzinām ar citām valstīm, piemēram, Somiju, Zviedriju, Nīderlandi, Dāniju, – tur ir pavasarī izvērstāka diskusija par to, kas varētu būt prioritātes, skaidrāks redzējums, ko tā brīža valdība piedāvās rudenī. Attiecīgi parādās iespēja opozīcijas partijām un sabiedrībai kopumā, dažādām ieinteresētajām pusēm un organizācijām reflektēt un piedāvāt alternatīvas. Un to mums nav līdz šim izdevies pārveidot,” atzina eksperte.
Būtībā labais modelis, kas strādā Skandināvijā, ir tāds, ka par budžetu sāk domāt jau gada sākumā. Rudenī to piekoriģē, ņemot vērā aktuālās makroekonomikas prognozes.
Tāpat budžeta kvalitāti Latvijā, pēc ekspertes domām, palīdzētu uzlabot jau pieminēto valstu prakse – pavasarī, kad ir noslēdzies finanšu gads, ministrijas atskaitās par to, kā izdevies sasniegt iepriekš nospraustos budžeta mērķus.
“Nīderlandē gan pavasara, gan rudens dokumentos redzēsiet konkrētus risinājumus. Piemēram, vēlamies paaugstināt ģimenēm rocībā paliekošos līdzekļus, tādēļ darīsim to un to. Ir minēti konkrēti uzdevumi, ko ministrijas izvirza. Latvijā tas notiek divu nedēļu ilgā melnās kastes procesā,” paskaidroja Liepiņa.
Kopumā Latvijā budžeta process, viņasprāt, nav pārāk atklāts. “Kaut ko var atrast “excel” tabulās, kaut ko PDF formātā, kaut ko pārskatos vai tāmēs, bet viss nav vienkopus.”
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Iveta Reinholde gan uzskata, ka Latvijā ir ļoti laba situācija ar atklātību. “Jebkurš cilvēks, kaut nedaudz iespringstot, var atrast jebkura normatīvā akta projektu.
Bet mums ir arī aizdomu paradokss – jo vairāk atklātības, jo vairāk mēs kā sabiedrība apšaubām šo atklātību, vai kāds aiz šīs atklātības kaut ko neslēpj. Tas, kā liecina pētījumi, ir raksturīgi tieši Baltijai.”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) iesniedz Saeimā 2026. gada valsts budžeta likumprojektu Foto: LETA, Evija Trifanova
Kur mums vajadzētu nokļūt?
“Providus” vadītāja uzskata, ka pavasarī būtu nepieciešama izvērstāka diskusija par prioritātēm, jo tad ir laiks sabiedrībai kopumā debatēt un iesaistīties budžeta veidošanas procesā. “Politiski tas ir sarežģītāk, bet arī pašreizējā sistēma īsti labi nefunkcionē,” piebilda Liepiņa.
Arī Reinholde atzina – sabiedrība un nevalstiskās organizācijas būtu agrāk jāiesaista budžeta sagatavošanā. Ministrijas, pēc viņas domām, budžetu sāk gatavot gana savlaicīgi.
“No labas pārvaldības viedokļa katras ministrijas prioritātes būtu jāizdiskutē gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan kopumā ar sabiedrību vēl pirms maija [kad ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus par prioritātēm],” uzskata Reinholde, piebilstot, ka diskusijām jābūt konstruktīvām, nevis prioritāti iznīcinošām.
Vienlaikus eksperte uzsvēra, ka Latvijā ir tā dēvētais inkrementālais jeb papildinošais budžets – tas nozīmē, ka par pamatu tiek ņemts iepriekšējā gada budžets, ko koriģē atbilstoši aktuālajai situācijai.
“Šādā budžetā var nebūt lielu inovāciju, jauninājumu, ja vien par to nav dramatiska uzstādījuma, piemēram, dibinām atsevišķu ministriju,” paskaidroja Reinholde. “No otras puses – šādā budžetā nebūs dramatisku kļūdu, būs zināma stabilitāte, jo ir uzkrāta informācija, kā budžets pildījās iepriekšējos gados un kādas ir problēmas. Neviens budžeta modelis nav ideāls, katram ir savi plusi un mīnusi.”
Tiesa, Reinholde piekrita, ka budžeta veidošanas process būtu sabiedrībai daudz vairāk jāskaidro, jo lielu daļu budžeta izdevumu, piemēram, algas sabiedriskajā sektorā, valsts parāda apsaimniekošanas izmaksas – nevar mainīt. “Pēdējā laikā Finanšu ministrijai ir labas infografikas, kā veidojas budžets. Tas vairāk ir skaidrošanas uzdevums,” piebilda Reinholde.
Tāpat no partijām priekšvēlēšanu laikā vajadzētu prasīt konkrētību – kā kuru politiku realizēt un kā finansēt vajadzības.
“Šī gada diskusija par budžetu ir citādāka, partijām ir idejas, bet, kāpēc tās nevarēja pirms 1. lasījuma izlikt? Vai nav tradīcijas? Vai arī nav pieejas informācijai, lai sagatavotu kvalitatīvu piedāvājumu?” vaicāja Liepiņa.
Budžeta kvalitāti, pēc Liepiņas domām, uzlabotu arī ātrāka tā iesniegšana Saeimā. Piemēram, Somijā tas tiek izdarīts septembra sākumā.
“Mums šobrīd ir tradīcija vienkārši neņemt vērā priekšlikumus, un arī medijiem ir grūti atspoguļot, kas īsti ir vienojošais šajos priekšlikumos. Vai tas ir katrs par sevi, vai tiek politika īstenota. Nav skaidrs, vai kāda partija mēģina īpaši uzlabot veselības sistēmu, vai uztraucas par mazturīgo iedzīvotāju ienākumiem. Tādā veidā mēs to šobrīd neredzam priekšlikumos,” akcentēja Liepiņa, norādot, ka arī partijas pašas tādā veidā nekomunicē savus priekšlikumus, bet tām ir pietiekami resursi šādam analītiskam darbam.
“Mums iztrūkst kopskata. Visiem ir skaidrs, ka aizsardzībai nepieciešams finansējums, bet arī – nav pietiekami diskutēts. Bet pārējās sadaļās nav šāda kopskata,” uzsvēra Liepiņa.
Tam piekrita arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns. Turklāt organizācija budžeta projektu saņem tad, kad īsti tajā vairs neko labot nevar. “Valdības pusē jau viņi ir izcīnījušies un priekšlikumi ir sastiķēti. Būtu labi, ja būtu bijis laicīgāk. Bet viss ir kā kāršu namiņš uzcelts, ja vienu kārti izņem ārā, tad viss namiņš gāžas,” atzina Baldzēns.
Tiesa, šogad, piemēram, izglītībai un veselībai dabūts lielāks finansējums, nekā sākotnēji bija plānots. Tomēr ideālā gadījumā LBAS gribētu kopīgi strādāt pie prioritāšu izvirzīšanas, un darīt to pavasarī.
Somijā par budžetu sāk domāt janvārī
Somijā budžeta izstrāde sākas janvārī, kad ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus saviem izdevumiem. Balstoties uz tiem, Finanšu ministrija nosaka centrālās valdības izdevumu griestus. Latvijā šie abi procesi notiek vasarā–septembra vidū.
Pavasarī (martā–aprīlī) Somijas valdība apspriež fiskālo plānu un izdevumu ierobežojumus.
Ņemot vērā fiskālo plānu, Finanšu ministrijas norādījumus, kā arī iestāžu plānus, ministrijas sagatavo sava budžeta projektu, kuru maijā iesniedz Finanšu ministrijā (Latvijā līdz jūnijam tiek iesniegti ministriju prioritārie pasākumi). Finanšu ministrija priekšlikumus izskata un vasarā apspriež ar ministrijām. Finanšu ministrijas piedāvājums tiek publicēts arī tās mājaslapā.
Finanšu ministrs katrā ministrijā veic pārrunas, lai atrisinātu viedokļu atšķirības. Pēc sarunām valdība pārskata Finanšu ministrijas sagatavoto budžeta projektu un apstiprina galīgo variantu. Tāpat notiek Latvijā.
Budžeta projekts parlamentā nonāk rudens sesijas sākumā, bet pieņemts – decembrī. Tāpat notiek Latvijā.
Nīderlandē – Atbildības diena un Budžeta diena
Nīderlandē tradīcija budžeta projektu parlamentā nogādāt īpašā portfelī sākās jau 1947. gadā, kad finanšu ministrs pēc Otrā pasaules kara gribēja budžeta iesniegšanas procesam piešķirt “odziņu”. Viņš aizņēmās britu pieredzi, kur budžetu jau senāk pasniedza īpašā portfelī. Pašreizējais portfelis Nīderlandē tiek izmantots kopš 1964. gada. Tas veidots no kazādas pergamenta un iekšpusē izklāts ar zilu zīdu. Tiesa, portfelis ir pārāk mazs, lai tajā ietilptu visi budžeta dokumenti, tādēļ daļu iesniedz atsevišķi.
Nīderlandes finanšu ministrs parlamentā nogādā budžeta portfei. Foto: AFP, REMKO DE WAAL
Nīderlandē valdība ar budžetu iepazīstina Budžeta dienā, kas katru gadu notiek septembra trešajā otrdienā. Bet tā sagatavošana sākas jau iepriekšējā gada oktobrī, kad finanšu ministrs nosūta ministrijām budžeta norādījumus. Pēc tam ministri informē finanšu ministru par saviem plāniem nākamajam gadam.
Pavasarī Finanšu ministrija pajautā ministrijām, kādas neveiksmes vai negaidīti ieņēmumi ir bijuši, kāds papildu finansējums vajadzīgs, vai izdevumi ir jāsamazina vai tos var palielināt, piemēram, lai samazinātu nodokļus vai uzlabotu valsts finanšu rādītājus.
Aprīlī/maijā finanšu ministrs apkopojošā vēstulē informē ministrijas par to, cik daudz līdzekļu var tērēt nākamajā gadā.
Jūnijā katra ministrija sagatavo sākotnējo budžeta projektu, ko pabeidz vasaras laikā, bet Finanšu ministrija lemj, vai sākotnējie budžeta projekti atbilst koalīcijas līgumam, budžeta norādījumiem un apkopojošajai vēstulei.
Nīderlandē ir vēl arī Budžeta memorands – to izveido vienlaikus ar ministriju projektiem. Tajā ir apkopoti galvenie politikas pamatprincipi, kas izklāstīti ministriju budžetos, un atspoguļots Nīderlandes finansiālais un ekonomiskais stāvoklis.
Vēl nianse – ministri līdz vasarai strādā ar provizoriskiem skaitļiem, lai definētu prioritātes, mērķus, budžeta projektu.
Augustā, kad ir pieejami aktuālie makroeknomikas radītāji, visas ministrijas prezentē savu galīgo variantu budžeta projektam.
Gan valdības apstiprinātais budžeta projekts, gan Budžeta memorands tiek nosūtīts arī Valsts padomei, kas septembra pirmajā nedēļā dod savus ieteikumus. Abi dokumenti tiek uzlaboti, ņemot vērā Valsts padomes ieteikumus un aktuālos ekonomikas rādītājus, un tos prezentē jau pieminētajā Budžeta dienā parlamentā. Neilgi pēc tam parlamentā sākas debates par budžeta projektu un Budžeta memorandu.
Vispirms tiek apspriesti galvenie politiskie jautājumi, pēc tam – finanšu un ekonomikas politika, bet ministriju atsevišķos budžetus vispirms apspriež apakšpalātā jeb Pārstāvju palātā, kas tos var grozīt, un pēc tam – Senātā (Nīderlandē ir divu palātu parlaments).
Budžeta izpildi uzrauga parlamenta apakšpalāta.
Ministrijas parlamentam atskaitās pavasarī un rudenī. Ja nepieciešams, var tikt ierosinātas izmaiņas ieņēmumos vai izdevumos, ņemot vērā aktuālos rādītājus.
Pēc budžeta gada beigām ministrijas sagatavo pārskatus – kā tām veicies ar mērķu izpildi. Tos marta beigās uzrāda Nīderlandes Revīzijas palātai, kas izsaka viedokli, pirms tos nosūta parlamentam.
Finanšu ministrs valsts finanšu gada pārskatu un ministriju gada pārskatus prezentē Atbildības dienā, kas ir ik gadu maija trešajā trešdienā.
