Tad, kad Latvijas Televīzija ieradās zupas virtuvē Cēsīs, tās pavāre Dainuvīte Brīdiņa gatavoja biešu zupu. Viņa norādīja, ka jāvāra divi katli, jo aukstajā laikā ēdāju kļūst vairāk. Ik dienas piedāvājums mainās.
“Cita zupa katru dienu ir soļanka, biezzupa vai kāpostu zupa, pupiņu zupa, zirņu zupa, harčo, zemnieku zupa, makaronu zupa,” sacīja Dainuvīte.
Zupas virtuves pieprasījums ir liels – vidēji dienā Cēsīs izdala aptuveni 135 porcijas. Katram, kurš nāk, ir savs stāsts. Daudzi par to runāt nevēlas, bet gandrīz visi saka – zupas ir gardas, un tās palīdz izdzīvot.
Cēsu iedzīvotājs Maikls stāstīja: “Agrāk, kad strādāju un bija daudz naudas, pa restorāniem staigāju. Tagad te. Bērni visi padzīti uz ārzemēm. Trīs īpašumus atņēma uz miljonu – pamatsummu atdevu, procentus lielu daļu atdevu, vēl no maznodrošinātās pensijas tiesu izpildītāji paņem.”
Savukārt Cēsu iedzīvotāja Anna norādīja, ka uz zupas virtuvi nedodas bieži – reizi vai divas nedēļā. “Garšīgas zupiņas viņa [pavāre Dainuvīte Brīdiņa] vāra. Nesu sev un vienam slimniekam,” sacīja Anna.
Pavāre Dainuvīte akcentēja, ka “pēc zupas nāk vientuļie pensionāri, dažādi pilsētas bomži – tāds kontingents ir. Ir arī cilvēki, kas zaudējuši darbus. Pagaidām nāk trūcīgie – izdzīvot ir grūti”.
Zupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas TelevīzijaZupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas TelevīzijaZupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas TelevīzijaZupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas TelevīzijaZupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas TelevīzijaZupas virtuve Cēsīs Foto: Miks Kuncevičs / Latvijas Televīzija
Biedrībai “Labāka rītdiena” ir divas zupas virtuves – Cēsīs un Valkā. Ziemā klientu skaits pieaug – aukstajos mēnešos vienā zupas virtuvē ik dienu izsniedz nepilnus divus simtus porciju. Nedēļā vajadzīgi ap 150 eiro zupas pagatavošanai. Pagaidām atklāt vēl vienu zupas virtuvi nav plānots, bet ir iecere sniegt palīdzību citādi.
Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Ķelle norādīja, ka biedrība vēlas attīstīt šo mobilo pakalpojumu, jo no tālākiem pagastiem cilvēki netiek, un tas ir tikai loģiski – novads ir liels.
“Jebkurš novads ir liels, un ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas dzīvo pagastos, lauku viensētās un kuriem arī ir nepieciešams šis atbalsts. Un varbūt nākotnē tā nebūs tikai zupa, bet vispār silts ēdiens,” uzsvēra Ķelle.
Pilotprojektu par mobilo zupas virtuvi varētu sākt nākamā gada pavasarī vai vasarā, bet viss saistīts ar finansēm – vai izdosies pilotprojektam atrast papildu naudu.
