1780. gadā Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā uzcēla Johans Frīdrihs fon Mēdems pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri. Vēlāk muižu nodedzināja, tad tā būvēta no jauna. Ēkā izmitināta arī skola, bet padomju gados to pārveidoja par dzīvokļu un veikala vietu. Tad sākās privatizācijas laiks, kas toreizējam saimniekam gan beidzās neveiksmīgi. Pirms nepilniem desmit gadiem rīdzinieki Asnāte un Jānis Avotnieki ar trim meitām šajā pamestajā ēkā saskatīja savu un muižas nākotni.
Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Foto: Zemgales reģionālā televīzijaAvotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu Avotnieku ģimenes stāsts par Abgunstes muižas atjaunošanu
“Mēs palaidām kosmosā šo domu, ka gribētos vietu stundas attālumā no Rīgas. Atbraucām – un bija klikšķis, neskatoties uz to, ka jumtam cauri auga koks, apkārt bija džungļi, dīķi aizauguši. Viss liecināja par to, ka mums šo nevajag. Mums pat bija knapi tie trīs tūkstoši, lai nopirktu biļeti uz izsoli. Muižas kungu mājas 32 telpas bija gana nolaistas – sienas nodrupušas, dēļu grīdas izpuvušas, daudzas telpas bija pilnas ar gruvešiem. Sakopšanā piedalījās ne tikai ģimene, bet arī draugi un kaimiņi; rakstīti arī projekti finansējuma saņemšanai,” stāstīja nama tagadējie saimnieki.
“Mēs ienācām šeit 2016. gadā, pirmās kāzas jau bija pēc gada vasarā, un tām bija solīts, ka būs viena tualete un viena duša, un mēs pabeidzām stundu agrāk, pirms ieradās viesi.”
Pirms muižas iegādāšanās Asnāte darbojās pasākumu organizēšanas jomā, Jānis Rīgā strādāja biznesa vadībā, bet tagad viņi pilnībā nodevušies muižas atjaunošanai. Interjeru veidoja paši saimnieki, iedvesmojoties no izzinošām grāmatām un no informācijas par muižu tās plaukuma gados.
“Šis ir viens no kokiem, kas muižā ir audzis – ozols, kas pārtapa virtuves letē. Kad vadām ekskursijas, es, tā iesmejot, teicu, ka mēs varam šeit arī pieņemt pavārītes – grūtnieces (rāda uz ozola izliekumu letē), te var atbalstīt vēderu, un tad pēc neilga laika paši sākām gaidīt mūsu ceturto bērnu – dēlu,” stāstīja Asnāte Avotniece.
Pirms septiņiem gadiem no drupām izglābta arī muižas saimniecības ēka.
“Kur kādreiz muižnieks glabāja graudus un ražu, pēc tam padomju laikos glabāja traktorus un dzīvniekus, tad šobrīd šeit notiek dzīves svinēšana,” izrādīja Jānis Avotnieks.
Tagad Avotnieku ģimene sevi var dēvēt par muižniekiem, un tādā lomā drīkst iejusties arī 10 kaķi, kuri saimnieko muižas teritorijā un telpās, kļūstot par Abgunstes muižas simboliem.
