Jaunajai mājokļu programmai jākļūst par sava veidu magnētu, piesaistot vai pieturot nepieciešamos speciālistus reģionos – mediķus, pedagogus, inženierus vai glābējus. Interesi par šo programmu izrādīja daudzas pašvaldības Latvijā. Pirmās, nopietni tās izvērtējot, nupat kā noskaidrotas, pavēstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs,
“Diezgan intensīvs darbs tika paveikts ar mūsu partneriem – Eiropas Investīciju banku (EIB) un viņu piesaistītajiem konsultantiem, izvērtējot visu pašvaldību iesniegtos zemes gabalus un pieprasījumus dzīvojamo māju būvniecībai. Pašlaik ir izvēlētas deviņas augstas gatavības pašvaldības, kur šie zemes gabali bija bez problēmām, ar gatavu infrastruktūru. No Latgales reģiona ir Daugavpils ar kopējo pieprasījumu – 120 dzīvokļu būvniecībai,” teica Griškevičs.
“Daugavpils domes lēmums par dalību šajā programmā tika pieņemts pagājušā gada rudenī, tad starptautiskie eksperti veica analītisku darbu un pagājušajā nedēļā jau bija tikšanās, kad tieši dabā tika apskatīta Rugeļu apkaime,” sacīja Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa.
Pēc viņas teiktā, tieši Daugavpils Rugeļu apkaime tika izraudzīta par vietu pilsētā jaunās, energoefektīvās mājas būvniecībai. Un tas nav nejauši.
“Rugeļu apkaimē pašvaldībai jau ir pieredze, renovējot īres māju un ņemot vērā atbilstošāko pašvaldības zemes gabalu piemērotību šādas programmas īstenošanai,” skaidroja pašvaldības pārstāve.
Pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem Daugavpils dome šajā apkaimē saņēma dāvinājumā deviņstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu no privāta uzņēmuma. Par saviem līdzekļiem pašvaldība to renovēja. Daļu no mājas bloka paredzot pašvaldības vajadzībām, bet daļu izsolot. Dzīvokļi te ir pieprasīti, atzina Daugavpils domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Aleksejs Nikolajevs.
“Tur ir 105 dzīvokļi, pats nams sastāv no trim sekcijām – A, B un C, katrā no tām ir pa 35 dzīvokļiem. A sekcija bija paredzēta speciālistiem, un šodien visa šī sekcija ir aizņemta. Liela daļa tie ir ārsti, pedagogi, arī sportisti, pilsētplānošanas speciālisti. Jūtam, ka pieprasījums ir liels, ceram, ka ar jauno projektu viss izdosies,” pauda Nikolajevs.
Daugavpiliešu viedoklis par plānotā jaunā mājokļa izbūvi dalās:
“Protams, ka vajag dzīvokļus, lai cilvēki varētu iet un dzīvot, bet nav jau īsti, kur dzīvot.”
“Protams, ka vienmēr gribas ko jaunu un modernu, tomēr man liekas, ka iedzīvotāju skaits Daugavpilī nav tik liels, ka būtu tādas problēmas, lai sajustu dzīvokļu trūkumu pilsētā.”
Tomēr pašvaldības dzīvokļu rindā vidēji vienmēr ir ap 100 iedzīvotāju. Pat ja pašvaldības rīcībā ir vairāki tūkstoši dzīvokļu, tie nebūt nav tādā stāvoklī, ko piedāvāt speciālistiem.
Ar to var izskaidrot dzīvokļus rindas esamību. Daugavpilī dzīvojamais fonds prasa atjaunošanu, jo esošais ir būtiski novecojis, atzina ‘Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma valdes locekle Nataļja Rustkova. “Protams, ka dzīvojamais fonds ir ļoti novecojis, jaunu māju nav. Mēs cenšamies atjaunot, renovēt mājas, kaut kādā veidā remontēt, bet tas nepalīdz. Jaunu māju nepietiek.”
“Daugavpilieši līdz šim arī bijuši vieni no kūtrākajiem mājokļu energoefektivitātes projektu īstenotajiem valstī. Tāpēc tas ir acīmredzami, ka jaunu, modernu, energoefektīvu dzīvokļu mums Daugavpilī nav,” teica domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa.
Pēc viņas sacītā, tāpēc jaunā mājokļu programma Daugavpilij būs gan jauna pieredze, gan iespēja.
Tiesa, galīgais lēmums par jaunā mājokļa izbūvi vēl būs jāpieņem, kad tiks noskaidrotas finansiālās lietas, atzina Griškevičs.
“Projekts paredz to, ka līdz vasaras beigām tiks veikti finanšu ekonomiskie aprēķini. Mēs plānojam parakstīt sadarbības līgumus ar pašvaldībām un jau rudens sākumā ar šo priekšlikumu ejam uz Ministru kabinetu, lai parādītu, cik šis projekts izmaksā, kāds ir nepieciešams līdzfinansējums no pašvaldībām un no valsts, lai šo projektu realizētu tālāk. Ja tiek dots akcepts projekta realizācijai, tad mēs turpinām darbus pie investoru piesaistes, lai veiktu iepirkumu un uzsāktu būvniecību, lai līdz 2030. gadam veiktu šo jauno māju būvniecību,” norādīja VNĪ vadītājs.
Kopumā pirmajā iepirkuma lotē tas skar deviņas Latvijas pašvaldības, kurās iecerēts izbūvēt ap 1000 jaunu dzīvokļu. Ja viss ritēs veiksmīgi, programmai būs turpinājums, aptverot jau visu Latvijas teritoriju.
