Valsts kontrole jau pērn secināja, ka elektroauto uzlādes staciju tīkls, kam no valsts budžeta piešķirts 3,1 miljons eiro, ir par lielu, neatbilst ZM vajadzībām un, iespējams, tas ir aizsegs valsts naudas izšķērdēšanai. Tāpat izvēlēts neatbilstošs tehniskais risinājums. Kā pērn septembrī izteicās Valsts kontroles pārstāvji, šis ir viens no visneracionālākajiem projektiem, ko vispār valsts revidenti savās pārbaudēs redzējuši. Šis projekts tika īstenots bijušā zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) laikā.
Pamata disciplinārlietas ierosināšanai nav
Tagad dienesta pārbaude secināja, ka iepirkuma komisija ir pieļāvusi pārkāpumus. Tomēr ministrijā skaidroja, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas dienas nav pagājuši vairāk nekā divi gadi.
Tāpēc iepirkuma komisijas amatpersonu atbildību par pārkāpumiem vērtēt nevarot, jo tie izdarīti vairāk nekā divus gadus pirms Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem.
Tāpat ZM skaidroja, ka ministrijas amatpersonas, kuras būtu jāsauc pie atbildības, dienesta pārbaudes laikā ir beigušas civildienesta attiecības un aizgājušas no darba ministrijā. Līdz ar to, ievērojot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu, nav pamata disciplinārlietas ierosināšanai.
Savukārt ZM attiecīgās nodaļas referents neesot saucams pie atbildības, jo no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.
Ministrijā arī norādīja, ka, virzot investīcijām šo pasākumu, kas paredzēja infrastruktūras pilnveidošanu un atjaunošanu, to skaitā tā dēvētā “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai, pārkāpumi ministrijas amatpersonu rīcībā nav konstatēti, tāpēc neesot pamata disciplinārlietas ierosināšanai.
Komisija secinājusi, ka konstatētie pārkāpumi saistīti ar šī projekta laika, cilvēkresursu un atbilstošu speciālistu trūkumu.
Valsts kontrole: Vērtēta tikai daļa no iespējamajiem pārkāpumiem
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka norādīja: “Šī komisija ir vērtējusi tikai daļu no Valsts kontroles norādītā iespējamajiem pārkāpumu faktiem. Un, jāsaka tā, ka pat ar šīs daļas vērtējumu komisija nonāca pie secinājumiem, ka teiksim, iepirkuma organizēšanā ir pārkāpumi, bet ja būtu ne selektīvi, bet pilnīgāk vērtēts, tad iespējams šī argumentācija būtu neapgāžamāka. Otrs, ko mēs redzējām, ka komisija ne visas lietas pēc būtības ir izpratusi.”
Kā lielāko trūkumu Valsts kontrolē uzsvēra – nebija vērtēta pašreizējā Valsts kancelejas direktora, iepriekšējā ZM valsts sekretāra Raivja Kronberga atbildība. Tāpēc tā vērsusies arī pie premjeres un finanšu ministra.
“Saprast viņa tā laika rīcības cēloņus, iemeslus, kāpēc tāda bijusi. Tas ir ļoti svarīgi. Tiešām saprast, vai tas ir kompetences, pieredzes, pieejamā laika jautājums, godaprāta, ētikas aspektu izpratne,” pauda Vilka.
ZM gan iebildusi Valsts kontroles pārmetumiem, norādot, ka oktobrī pret Kronbergu vairs nebija tiesību ierosināt disciplinārlietu, tāpēc dienesta pārbaudes komisijai atkritis pienākums vērtēt viņa atbildību un tika vērtēti visi konstatētie pārkāpumi.
KNAB turpina kriminālprocesu
Valsts kontrole par šiem pārkāpumiem informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kā arī Ģenerālprokuratūru, lūdzot tos izvērtēt.
Ģenerālprokuratūrā norādīja, ka jau pērn septembrī šī lieta nosūtīta KNAB un 28. oktobrī uzsākts kriminālprocess.
KNAB norādīja, ka izmeklēšana turpinās.
“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā kriminālprocesā veic pirmstiesas izmeklēšanu. KNAB izmeklē iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu būt izraisījusi smagas sekas. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 318. panta trešajā daļā. Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, šobrīd iestāde atturas komentēt citas kriminālprocesa detaļas,” atzīmēja KNAB pārstāve Agita Antonāne.
ZM Latvijas Radio vēl nesniedza atbildi uz jautājumu, cik noslogotas šobrīd ir šīs elektrouzlādes stacijas.
