Teju 35 tūkstoši iedzīvotāju ir parakstījušies portālā manabalss.lv par to, lai Civillikumā dzīvnieks būtu dzīva būtne, nevis manta. Iniciatīva nodota Saeimai. Taču kādu ieguvumu šīs izmaiņas varētu nest, par to spriež juristi.
“Es skatos uz krimināllikuma regulējumu, uz izmeklēšanas iestāžu kvalitāti, sodu politiku šajās lietās – par tām ir jārunā, vai tur ir viss kārtībā. Manuprāt, regulējums jau ir, jautājums, cik mēs efektīvi izmantojam to, kas mums ir dots,” norādīja prokurors Aigars Bičušs.
Caur normatīvā ietvara un juristu vērtējuma prizmu žurnāla “Jurista Vārds” rīkotajā diskusijā jomas eksperti aplūkoja ne tikai rosinātās izmaiņas Civillikumā, bet arī vērtēja jau esošo regulējumu.
“No vienas puses, mums ir gan Dzīvnieku aizsardzības likums, gan Krimināllikumā ir atbilstoši panti, bet tajā pašā laikā nav viennozīmīgas attieksmes.
Ja mēs sekotu daudzu citu attīstīto valstu piemēram un jau Civillikumā noteiktu, ka dzīvnieks ir dzīva būtne, ka tā nav lieta, tas nākotnē palīdzētu gan tiesu praksei, kad jāizšķiras par noziedzīga nodarījuma smagumu, gan arī ideoloģiski mainītu sabiedrības attieksmi, jo mums diemžēl vēl ļoti lielai daļai sabiedrības nav skaidrs, ka pret dzīvnieku nevar izturēties tā, kā gribas,” pauda iniciatīvas autore Marta Mackeviča.
Viņa uzskata – ja mēs Civillikumā dzīvnieku uztversim kā dzīvu būtni, tad starptautiskajā tiesību arēnā pielīdzinātos, piemēram, Vācijai, Austrijai, Šveicei un Francijai, kas kaut ko tādu ir ieviesušas jau pirms desmit gadiem: “Kāpēc ir svarīgi dzīvnieku pacelt juridiski augstāk nekā mantu? Iedomājieties, ja privātīpašumā jūs redzat, ka cieš dzīvnieks īpašnieka vainas dēļ, bet dzīvnieku aizstāvji nevar ieiet – tas ir privātīpašums, to var tikai ar tiesas sankciju. Var paiet trīs, četri mēneši un iestāties dzīvnieka nāve.”
Biznesa augstskolas “Turība” lektore Inese Bāra savā promocijas darbā pētīja mājdzīvnieku tiesisko regulējumu Latvijā. Izpētot normatīvos aktus, viņa secināja, ka Civillikums ir svarīgs, lai dzīvnieku statusu paplašinātu arī citās jomās.
“Pats ieraksts Civillikumā nevar nekādā veidā kaitēt, bet, ja tikai tas ir viens teikums, tā paliek kā tāda deklaratīva, simboliska norma, kas īstenībā ir laba arī tādā ziņā, ka mēs valstiskā līmenī pasakām, ka dzīvniekus tomēr vērtējam augstāk par lietām, piemēram, ledusskapi vai kaut ko citu, kas ir vienkārši stūrī nolikts un aizmirsts.”
Civillikumā vajadzētu paplašināt pantu, kas paredzētu civiltiesiskos aizsardzības līdzekļus.
“Bez zaudējumu atlīdzības [nepieciešama] arī nemantiskā kaitējuma kompensācija nepamatota dzīvnieku aizskāruma gadījumā – sakropļošanas vai arī nogalināšanas gadījumā. Un Dzīvnieku aizsardzības likumā vajadzētu paredzēt regulējumu, kas nosaka gadījumus, kad citas personas ir atbildīgas par aizskārumu, un arī pats saimnieks var būt atbildīgs par savā īpašumā esošā dzīvnieka kaitējuma nodarīšanu,” norāda civiltiesību eksperts Agris Bitāns.
Tas nozīmētu, ka pāridarītājam vajadzētu atlīdzināt ne tikai dzīvnieka vērtību, bet tādā gadījumā saņemt arī morālā kaitējuma kompensāciju, kas šādās situācijās rodas. Turklāt tā pienāktos ne tikai saimniekam.
Saeimas Prezidijs iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par izmaiņām Civillikumā ir nodevis tālākai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Iniciatīvas autori cer uz produktīvu un jēgpilnu diskusiju parlamentā.
