VDD jau iepriekš ir brīdinājis, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dodas uz Krieviju, Baltkrieviju un citām prokrieviskām valstīm, pakļauj sevi augstiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem. Drošības dienests ir lūdzis Veselības ministrijai aicināt nodarbinātos iesniegt informāciju par valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, apmeklējumiem un par kontaktiem ar šo valstu pārstāvjiem. Veselības ministrija šādu aicinājumu aptuveni pirms trīs nedēļām nosūtījusi savām padotajām iestādēm – valsts slimnīcām.
Stradiņa slimnīcas Drošības daļas vadītājs Matīss Šmitiņš skaidroja, ka šīs ir tikai rekomendācijas, nevis stingra prasība. Tās attiecas uz visu slimnīcas personālu – gan ārstiem un medmāsām, gan tehniskajiem darbiniekiem. Slimnīcas iekšējos kārtības noteikumos tas uzreiz ieviests, un turpmāk darbinieki aicināti informēt savu darba devēju, ja plāno privātajos braucienos doties uz trešajām valstīm. Par darba braucieniem slimnīcas vadība bija jāinformē arī līdz šim.
Šmitiņš skaidroja: “Šīs prasības ir ieviestas, nevis lai kontrolētu darbiniekus, absolūti nē.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī ar demokrātisku sistēmu, bet tas mērķis šīm prasībām ir maksimāli aizsargāt slimnīcas personālu no nevajadzīgiem pārpratumiem.
Tai skaitā arī kaut kādās ārkārtas situācijās aizsargāt slimnīcas intereses, slimnīcas darbības nepārtrauktību un, protams, arī valsts suverenitāti.”
Stradiņa slimnīcas pārstāvis arī atzina, ka sākotnēji slimnīcas darbiniekiem bijusi liela neizpratne par jaunajām prasībām, proti, vai tagad drošības institūcijas izsekos un pārbaudīs braucienus. Taču tā noteikti neesot, jo mērķis esot identificēt un apkopot iespējamos draudus. Tāpat Stradiņa slimnīcā pastāstīja, ka datus par šādiem savu darbinieku braucieniem pati slimnīca neapkopo, bet gan informāciju nodod atbildīgajai drošības institūcijai. Pagaidām fiksēti septiņi darbinieku braucieni uz trešajām valstīm. Šmitiņš arī uzsvēra, ka kopumā šāda prasība nav unikāla, jo citās valsts institūcijās tāda esot jau labu laiku, un medicīnas nozare ir viena no pēdējām, kur šādu rekomendāciju ievieš.
Stradiņa slimnīcā darbiniekam informāciju rekomendē sniegt pēc brauciena. Mērķis ir noskaidrot, vai ir bijuši kādi incidenti vai mēģinājumi iegūt sensitīvus datus par slimnīcu. Tāpat var norādīt, uz kādu valsti devās persona, kādas pilsētas apmeklēja, vai ir bijuši incidenti uz robežām. Tā nav obligāta prasība. Savukārt, ja tas ir darba komandējums, tad saprotams, ka visa saskaņošana notiek jau līdz braucienam.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas drošības konsultants Uldis Spriņģis apstiprināja, ka VM vēstule ir saņemta. Pašlaik tiek meklēts risinājums, kā informāciju pieprasīt, apkopot un pēc tam iesniegt valsts drošības iestādēm. Taču jebkurā gadījumā darbiniekam būšot brīva izvēle – ziņot par saviem braucieniem vai ne.
Jautājums pašlaik tiek apspriests arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā valde jau to ir pārrunājusi ar VDD, jo Daugavpils esot īpašā situācijā. Daudzi slimnīcas darbinieki apmeklējot radus Baltkrievijā, ar kuru joprojām ir bezvīzu režīms. Daudzi turp dodoties arī atpūtas braucienos. Patlaban Daugavpils slimnīcā esot spēkā prasība, ka darbiniekam vienmēr jāinformē vadība par komandējumiem.
No rekomendācijām nav plānots atteikties, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. VDD dati liecina, ka atbildīgie dienesti, piemēram, pērn ik mēnesi vidēji fiksēja aptuveni 2000 Latvijas iedzīvotāju izceļošanas gadījumu uz Krieviju. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt uz Baltkrieviju ceļošana ir vēl intensīvāka. Pērn ik mēnesi ap 5000 Latvijas iedzīvotāju regulāri devušies uz Baltkrieviju.
