Drošības dienests rosina Rosļikovu saukt pie kriminālatbildības par naida izraisīšanu (papildināts)

Dienests kriminālprocesu pret Rosļikovu uzsāka saistībā ar viņa izteikumiem šā gada 5. jūnija Saeimas sēdē, tobrīd viņam ieņemot Saeimas deputāta amatu. 5. jūnija Saeimas sēdē tika lemts par lēmumprojekta “Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu” tālāku virzīšanu. 

Toreizējais Saeimas deputāts Rosļikovs savā runā no Saeimas tribīnes iestājās pret šo deklarāciju, mērķtiecīgi paužot maldinošu informāciju par tās mērķi, proti, ka deklarācija it kā paredz pilnīgu aizliegumu publiskajā telpā un mājsaimniecībās runāt krievu valodā, kas neatbilst patiesībai. Rosļikovs pauda arī citus manipulatīvus izteikumus, kas vērsti uz neapmierinātības, aizvainojuma un protesta noskaņojuma veicināšanu Latvijā dzīvojošajos krievos pret Latvijas valsti un latviešu tautu. 

VDD vērtējumā Rosļikova runa kopumā bija vērsta uz naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešiem un krieviem. 

VDD rosina deputātu saukt pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu, t.i., darbību, kas vērsta uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu un ko veikusi valsts amatpersona.

Savukārt Rosļikovs uzskata, ka šī lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bija “smagākais pants”.

“Puse pret mani ierosinātās lietas ir izjukusi, nenonākot prokuratūrā,” aģentūrai LETA vērtēja politiķis. Tas apliecinot, ka trīs mēnešu laikā viņam izdevies pierādīt, ka šī lieta esot politisks pasūtījums.

Šajā laikā pie politiķa esot veiktas piecas kratīšanas. “VDD tagad vajag kaut ko iemest prokuroram,” izteicās Rosļikovs, paužot pārliecību, ka šo lietu tiesā uzvarēs.

Rosļikovs arī joprojām uzskata, ka 5. jūnija sēdē rīkojies atbilstoši situācijai un nav kurinājis nacionālo naidu: “No zāles man visu laiku kliedza “mēsls” un “okupants”. Vai tā nav nacionālā naida kurināšana? Absolūti un pilnīgi. Tikai sanāk, ka vienai daļai drīkst apsaukāties, otrai daļai nedrīkst noreaģēt un atbildēt viņiem. Jo, vēlreiz pasvītrošu – tas ir komunikācija starp mani un konkrētiem politiskiem spēkiem, kas sēdēja zālē. Nevajag to izplatīt uz visu sabiedrību.”

Pašlaik Rosļikovam joprojām esot spēkā drošības līdzeklis par dzīvesvietas nemainīšanu un aizliegums izbraukt no valsts. Taču ņemot vērā, ka netiek uzturēta apsūdzība par sadarbību ar Krieviju, Rosļikovs prasīšot drošības līdzekļus atcelt.

Viņš norādīja, ka šī lieta, kamēr nav tiesas sprieduma, neliedz viņam darboties Rīgas domē un startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Dienests atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nozieguma izdarīšanā nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

KONTEKSTS:

Šogad jūnijā Valsts drošības dienests (VDD) sāka kriminālprocesu pret Rosļikovu. Kriminālprocess sākts, izvērtējot Rosļikova izteikumus 5. jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes. 

Savukārt šogad 16. jūnijā VDD aizturēja un nopratināja Rosļikovu. VDD arī veica kriminālprocesuālas darbības četros ar Rosļikovu saistītos objektos.

Rosļikovs šovasar pēc savas aizturēšanas atzina, ka viņam ir piemērots liegums izbraukt no valsts un aizliegums mainīt dzīvesvietu. Kriminālprocesa likumā teikts – ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli. Latvijā bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklēšanas iestādes ierosinājuma lemj tiesa. 

Savukārt septembra vidū VDD iepriekš sāktā kriminālprocesā veica Rosļikova (“Stabilitātei!”) un viņam piederošās  automašīnas kratīšanu.

VDD jau vairākkārt ar partijas “Stabilitātei!” vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā. 

VDD šogad februāra sākumā veica pārrunas ar Rosļikovu saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem. Pārrunu laikā VDD pieņēma Rosļikova paskaidrojumus par šādu izteikumu paušanas iemesliem un mērķiem.