Iespējams, tā ir pēdējā iespēja Eiropai saņemties
Intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” viņš pauda, ka var spekulēt, kāda tam ir motivācija, – iespējams, viens no pamatojumiem ir vēlme draudzēties ar Krieviju, lai Ķīna būtu vājāka, ja nonāks līdz konfliktam starp ASV un Pekinu.
“Bet es domāju, ka tā ir kļūdaina politika, maz ticams, ka varēs Krievija kļūt par ASV draugu, ja šāds konflikts notiks,” sacīja Pabriks.
Viņš norādīja, ka no Krievijas nekāda piekāpšanās nav prasīta, “tā apbalvota ar dažādiem piedāvājumiem”.
Pabriks gan uzskata, ka šis Trampa paziņojums nevar sagraut Ukrainu, tās militārās spējas jau ir kaut kādā līmenī un viņiem nav, kur atkāpties, viņi cīnās par savu zemi.
“Iespējams, tā ir pēdējā iespēja Eiropai saņemties un kļūt nopietnai attiecībā uz savu drošību un aizsardzību, palīdzot ne tikai Ukrainai, bet arī sev,” sacīja Pabriks.
“Eiropiešiem jārēķinās ar to, ka situācija, kurā nokļuvusi Ukraina, var attiekties arī uz līdzšinējiem NATO sabiedrotajiem,” apgalvoja Pabriks, iesakot Latvijas un Eiropas politiķiem pirmkārt paļauties uz sadarbību šajā kontinentā, “jo ar šādu attieksmi grūti noticēt, ka [NATO līguma] 5. pants [par militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā] vai ASV militārais atbalsts Eiropai būs tāds, kāds tas bija pirms Trampa ievelēšanas”.
Pabriks gan sacīja, ka negrib celt paniku, bet uzsvēra, ka Eiropa maksimāli ātri jārīkojas.
Saeimas deputāts: Tas ir spiediens, lai dabūtu atpakaļ Zelenski pie sarunu galda
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” pauda, ka Tramps nav slēpis, ka izdarīs spiedienu uz Kijivu atgriezties pie sarunu galda ar ASV, jo viņš priekšvēlēšanu kampaņā solījis noslēgt mieru un cenšas to izpildīt, norādīja Latkovskis.
Mūsu un Ukrainas interesēs ir, lai miers būtu taisnīgs Ukrainai, bet šādas sarunas nekad nav vieglas, piebilda Latkovskis.
Viņš arī sacīja, ka Trampam, lai turpinātu ASV militāro atbalstu, kas jau sasniedza vairāk nekā 100 miljardus dolāru, jāparāda vēlētājiem, ka ASV kaut ko iegūst, tāpēc Tramps vēlas panākt vienošanos ar Kijivu par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi.
Tramps visu dara iekšpolitiski, bet tās sekas ir ārpolitiskas, atzina Latkovskis. Bet palīdzības apturēšana ir atklāts spiediens, lai dabūtu atpakaļ Zelenski pie sarunu galda.
Latkovskis paredzēja, ka turpmāk notiks sarunas, lai atjaunotu dialogu un panāktu kādu risinājumu.
KONTEKSTS:
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas 2022. gadā uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. Un dažas dienas pēc šīs asās vārdu apmaiņas Tramps apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.
