Elektroniskās rindas ieviešana kavējas
Pirmdien, 3. martā, no rīta Grebņevā izbraukšanu uz Krieviju gaidīja 50, bet Terehovā – 170 kravas automašīnas.
Situācija mainījusies, bet vēl aizvadītā gada nogalē abos robežšķērsošanas punktos rindā stāvēja vairāk nekā tūkstotis kravas automašīnu katrā un robežas šķērsošanu pārvadātājiem nācās gaidīt vairāk nekā 10 diennaktis.
Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova intervijā Latvijas Radio pērnā gada rudenī solīja, ka elektroniskās pieteikšanās sistēmu ieviesīs līdz šī gada februārim.
Pagaidām tas nav noticis, un tam ir savi iemesli, norādīja Annija Novikova.
“Sākotnēji bija plānots mazliet agrāk, bet, tā kā bija jāveic iepirkums, mazliet tie termiņi pārbīdījās, lai tīri objektīvi izpildītu prasības. Šobrīd mēs esam stadijā, kad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veic šo tehnisko risinājumu izstrādi. Tālāk valsts informācijas sistēmas uzturētājs un pārzinis būs Autotransporta direkcija. Tiks noteikta maksa par šo pakalpojumu, un tas, ar ko mēs nodarbojamies šobrīd, ir Latvijas valsts Robežas likuma grozījumu izstrāde. Pēc tam tiks izdoti arī valdības noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā transportlīdzekļiem ir jāreģistrējas šādā rindā,” skaidroja Annija Novikova.
Tagad rindas mazākas, bet tās var pieaugt
Lai arī pašlaik kravas automašīnu rinda ir krasi samazinājusies, tas nenozīmē, ka pēc kāda laika kravas auto pieplūdums neatkārtosies. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kravu apgrozījums Latvijas pārvadātāju veiktajos starptautiskajos komercpārvadājumos jau 2023. gadā bijis zemākais pēdējo triju gadu laikā.
Pārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko skaidroja, ka
pašlaik viena no galvenajām kravu pārvadātāju problēmām ir kravu trūkums, kas nosaka arī rindu samazināšanos robežkontrolpunktos.
“Mēs esam pakalpojumu sfērā, mēs sniedzam pakalpojumu. Mums galvenais ir pārvietot kravu no punkta A uz punktu B. Un tās kravas nav, jo Eiropā ražošana ir samazinājusies. Mēs redzam ražošanas kritumu, un tas viss ir saistīts. Nevar teikt, ka mums galīgi nav, ko vest, taču, ja agrāk, pirms visām problēmām, mums uz vienu kravu bija viena mašīna, tad tagad ir kravas deficīts. Sanāk, ka ir viena krava un to gaida desmit mašīnas, un kurš vedīs lētāk,” stāstīja Aleksandrs Pociluiko.
Elektroniskās rindas ieviešana, ko paredzēts pabeigt līdz aprīļa beigām, Grebņevas un Terehovas robežkontroles punktos izmaksās 2,5 miljonus eiro, no kuriem 2 miljoni 125 tūkstoši ir Eiropas fondu finansējums un 375 tūkstoši ir nauda no Latvijas valsts budžeta.
