Ģenerālprokurors Armīns Meisters uzdevis pārbaudi veikt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļai.
Pēc tam, kad iespējamas problēmas šajā atbalstā izgaismoja mediji, bet koalīcijas partneri lūdza Zemkopības ministrijai (ZM) skaidrojumus, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi.
Krauze lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamas amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) atbilstoši brīvā tirgus cenām.
Kā uzsver Krauze, ja ir kaut mazākās šaubas par lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas tiesiskumu, tai skaitā ZM kā akcionāra uzdevuma došanu LVM, tas jāpārbauda neatkarīgi.
Partija “Progresīvie”, kas jau iepriekš norādījusi, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, pirmdien izplatītajā paziņojumā vēlreiz prasīja ZM sniegt skaidrojumus. Tā norādījusi, ka pēc informācijas saņemšanas izvērtēs vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza, bet TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.
Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.
“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.
LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī sakot, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Siliņa, tāpat kā Krauze, raidījumam noliedza, ka būtu tikusies ar konkrētiem kokapstrādes biznesmeņiem. Taču premjere tā arī nav atbildējusi uz jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka jau 2023. gada nogalē, kad jau bija jaušama nepieciešamība taupīt, lielajiem kokrūpniekiem un nebūt ne visai nozarei par labu, valsts atteicās no 30 miljoniem eiro.
“Nekā personīga” vēlāk arī ziņoja, ka kokrūpniecības uzņēmuma “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns caur ZM ir izkārtojis atlaides vēl diviem līgumiem ar LVM, kas valstij izmaksās 12 miljonus eiro.
Siliņa paziņoja, ka uzdevusi zemkopības ministram skaidrot pašas vadītā Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra lēmumu saistībā ar atbalstu kokrūpniecības nozarei. Tāpat viņa prasa sniegt datos balstītu informāciju par šī lēmuma ietekmi uz LVM, iesaistītajiem uzņēmumiem un tautsaimniecību kopumā.
Vienlaikus Siliņa sagaida priekšlikumus par ilgtermiņa mežistrādes līgumiem un to attiecināmību uz minēto lēmumu.
