Šī vieta kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā, norādīja “EDzL”. 16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.
Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.
Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvtāfele pie autoceļa V9 Foto: Publicitātes attēlsŽoga uzstādīšanas darbi Foto: Publicitātes attēlsNesprāgušas munīcijas meklēšanas darbi Foto: Publicitātes attēlsAtmežota pamattrase pie V9 autoceļa Foto: Publicitātes attēlsPagaidu biroja moduļu piegāde Foto: Publicitātes attēlsPievedceļš Iecavas infrastruktūras apkopes punktam Foto: Publicitātes attēls
Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina AS “Ramirent Baltic” Rīgas filiāle.
“EDzL” norādīja, ka tiek meklēta arī nesprāgusi munīcija, meklēšana notiek 16 hektāru platībā, ievērojot starptautiskās drošības prasības. Darbu īsteno augsti kvalificēti speciālisti, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas ļauj efektīvi skenēt augsni un identificēt iespējamās vēsturiskās munīcijas atliekas. Darbi norit sistemātiski, sadalot teritoriju kvadrantos, lai veiktu rūpīgu pārbaudi metru pa metram.
Pēc būvlaukuma nožogošanas, konteineru uzstādīšanas, pagaidu biroja labiekārtošanas un munīcijas meklēšanas darbu pabeigšanas izbūvēs pagaidu piekļuves ceļu, kā arī veiks esošo ēku demontāžu, ko īstenos ceļu būves uzņēmums “Binders”. Šie darbi plānoti aprīlī.
Plašāka mēroga būvdarbi sāksies aprīlī, kad paredzēts uzsākt būvlaukuma pamatnes izbūvi. Pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums aptuveni 2 metru augstumā. Darbi ietvers caurteku izbūvi, grunts apmaiņu un laukuma uzbēruma izveidi aptuveni 16 hektāru platībā.
Līdz tam kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs būtisks – piegādes uz būvlaukumu veiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu, norādīja “EDzL”. Sākotnēji tiks izmantoti valsts autoceļi – Rīgas apvedceļš A5, autoceļš A7 “Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)”, autoceļš V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”, autoceļš V5 “Piebalgas–Dzelzāmurs–Ratstrauti” un autoceļš P89 “Ķekava–Skaistkalne”.
Starptautiskais kopuzņēmums “ERB Rail” ir reģistrēts Latvijā, un to izveidojuši trīs Eiropas vadošie inženiertehniskie un būvniecības uzņēmumi ceļu, dzelzceļa, tērauda konstrukciju un lielu betona konstrukciju būvdarbu jomā: “Eiffage Génie Civil SAS” (Francija), “Budimex S.A.” (Polija) un “Rizzani de Eccher S.p.A.” (Itālija). “ERB Rail” līguma realizāciju par pamattrases būvniecību ir uzsācis 2024. gada 8. janvārī.
KONTEKSTS:
2024. gadā savilkās tumši mākoņi pār Baltijas valstu apjomīgo dzelzceļa projektu “Rail Baltica” pēc tam, kad publiski tapa zināmas reālās projekta izmaksas.
Projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Bet kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Ģenerālprokuratūra 2024. gada 3. jūnijā sāka pārbaudi par to, ka par projekta “Rail Baltica” ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un “Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai.
Savukārt Saeimā pēc opozīcijā esošo “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Komisijas gala ziņojumā norādīts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi Ministru kabinetam patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Komisijas ieskatā būtiskākās kļūdas pieļāva ekspremjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kādreizējais AS “RB Rail” stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Tikmēr valdība konceptuāli vienojusies, ka līdz 2025. gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi. Tāpat līdz jūlijam atbildīgajām ministrijām ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti.
Realitātē no grandiozā “Rail Baltica” projekta patlaban Latvijā būvdarbi sākti Rīgā – Centrālajā stacijā un lidostas stacijā, kā arī pie tilta pār Daugavu – un pamattrases posmā no Misas līdz Lietuvas robežai.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
