Jau no rīta jaunieši pulcējās Saeimas sēžu zālē, kur notika pirmā sēde un atklāta šī gada Jauniešu Saeima.
Šogad Saeimā ieradās 97 aktīvi un zinātkāri jaunieši. Latvijas Radio uzrunātie jaunieši norādīja, ka piedalās šajā projektā, lai ne tikai iepazītu Saeimu un tās darbu, bet arī nāktu pie deputātiem ar savām idejām, kas, iespējams, varētu arī īstenoties.
Maksims Ivanovs no Rīgas vēlēšanu apgabala: “Visiem dzīvē ir tāds brīdis, kad ir kaut kādas problēmas, kad kaut kas nepatīk. Un tad tu vari vai nu palikt uz vietas un neko nedarīt, vai nu sākt rīkoties. Es izvēlējos otro variantu. Gribu ko izmanīt, atrisināt gan tās problēmas, kas ir manā dzīvē, gan kopumā visā valstī.”
Beāte Binnija Baseviča no Vidzemes vēlēšanu apgabala: “Es pieteicos Jauniešu Saeimai, lai iepazītu, kā vispār darbojas Saeima, kāda ir Saeimas struktūra, un lai redzētu to, vai tas ir tas, ko es gribu darīt nākotnē. Motivāciju man sniedza skolotājs, kas mani pamudināja pieteikties, jo es arī skolā biju diezgan aktīva, un man arī liekas, ka šī vienreizēja iespēja.”
Haralds Kirkovalds no Rīgas vēlēšanu apgabala: “Manā gadījumā tā ir vienkārši tā politiskā darbība, kas Saeimā notiek – diskutēšana, balsošana. Tas ir ļoti aizraujošs brīdis. Tas ir tas, kas man ļoti interesē un tiešām patīk. Tā bija motivācija nākt piedalīties Jauniešu Saeimā arī otro gadu [pēc kārtas]. Bieži vien šis ir tāds ļoti formāls veids, kā izteikties jauniešu pusē. Tiešām visi jaunieši, kas šeit ir, ir ļoti aktīvi, un, esot aktīviem, viņi var vairāk censties savu ideju, teiksim tā, “izbīdīt cauri” un panākt, ka to arī virza tālāk. Pilnīgi noteikti [nākotnē vēlos doties politikā]. Tagad jau ir tā interese; ja es iešu, tad, protams, darīšu daudz. Es jau arī mēģinu skolā būt aktīvs, man vienmēr patīk sarunāties ar cilvēkiem, uzklausīt viņus.”
Artis Lipša no Zemgales vēlēšanu apgabala: “Es vēlējos izpētīt, kā notiek Saeimas darbs, jo es esmu pētījis ministriju darbu, citu institūciju darbu, bet tieši Saeimas darbu komisijās es neesmu pētījis, un šī bija tāda unikāla pieredze.”
Elizabete Sparāne no Rīgas vēlēšanu apgabala: “Šī iniciatīva, ko Saeima dod no savas puses, ir ļoti vērtīga. Pirmkārt, tās jau ir kā vēlēšanas – jebkurš jaunietis, kurš iesniedz savu iniciatīvu, piedalās vēlēšanu procesā un pēc tam tiek izvirzīts. Otrkārt, tie 100 jaunieši, kas tiek izvēlēti, tie ir lēmumu pieņēmēji, kas var darīt kaut ko vairāk. Manuprāt, tā ir fenomenāla iespēja – pašai iesaistīties. Es jūtu, ka es varu kaut kādā veidā ietekmēt sabiedrības procesus.”
Pēc svinīgās sēdes visi jaunieši kopā ar deputātiem sāka darboties četrās Saeimas komisijās. Šogad bija iespēja strādāt Medijpratības, Izglītības, Aizsardzības un Ekonomikas komisijās.
Aizsardzības komisijā jaunieši izteica 22 idejas, kas skar valsts aizsardzību, piemēram, veicināt Baltijas reģiona drošības stiprināšanu, kas ietver izstāšanos no Otavas konvencijas, nodrošināt stingrāku migrācijas politiku, attīstīt Latvijas militāro industriju.
Bija arī ideja paaugstināt drošības līmeni mācību iestādēs, uzlabot valsts aizsardzības mācību, ieviešot to jau no 7. klases, un daudzas citas idejas.
Divarpus stundas ilgajās diskusijās viņi aktīvi debatēja, vērtēja idejas un balsoja. Noslēgumā piecas idejas tika izvirzītas tālākai virzībai. To vidū bija priekšlikumi par reģionālu pieeju militārās industrijas attīstībai, autoceļu infrastruktūras nozīmi aizsardzībā, Nacionālo bruņoto spēku prestiža celšanu, valsts valodas un valsts aizsardzības mācības stiprināšanu.
Idejas iekļautas 12. Jauniešu Saeimas deklarācijā, ar kuras saturu pēcāk iepazīsies arī Saeimas deputāti, kas var apsvērt iespēju deklarācijā paustās idejas aktualizēt Saeimas darbā.
Deputāts: Esmu pārsteigts par jauniešu degsmi
Komisijas darbu vadīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”), kurš pēc sēdes atzina – jaunieši viņu patīkami pārsteiguši ar savām zināšanām:
“Kas šiem jauniešiem ir svarīgi – ka mēs varējām cieņpilni to darīt, un tas, ka tā degsme šiem jauniešiem, ikvienam, neskatoties no kurienes viņš nāk un kurā klasē viņš mācās. Es esmu pārsteigts arī par to jauniešu degsmi un iesaisti, arī vēlmi aizstāvēt savas idejas.”
Bergmanis gan atzina, ka no jauniešiem nevar gaidīt, lai viņi uzreiz visu saprastu kā īsti Saeimas deputāti – kā notiek komisiju darbs vai tiek veidoti likumprojekti. Taču tieši tāpēc tiek rīkota Jauniešu Saeima – lai jauniešiem būtu iespēja to iemācīties un piedzīvot klātienē.
Deputāts norādīja, ka bija patīkami redzēt, cik cieņpilni jaunieši izturējās debatēs:
“Viņi viens otru uzklausīja un izteicās korekti. Ikdienā deputātu starpā diskusijas nereti ir krietni asākas.”
Kā iekļūt Jauniešu Saeimā?
Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta izglītojošs projekts, kas dod iespēju jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem iepazīt likumdošanas procesu un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Šī iniciatīva ļauj jauniešiem izstrādāt un aizstāvēt savas idejas, piedaloties vēlēšanās, kurās 100 ideju autori ar vislielāko balsu skaitu kļūst par Jauniešu Saeimas deputātiem.
Izvēlētie deputāti vienu dienu sanāk Saeimas namā, kur viņi diskutē par aktuāliem jautājumiem, strādā komisijās un piedalās sēdēs, tādējādi iepazīstot parlamenta darbu no iekšienes.
Lai piedalītos, jauniešiem jāiesniedz ideja par kādu no noteiktām tēmām, piemēram, medijpratību, izglītību, drošību vai ilgtspējīgu ekonomiku, un jāiegūst sabiedrības atbalsts, vācot balsis par savu ideju.
Jauniešu Saeimas 100 deputātus ievēlēja publiskā balsojumā, un projektā pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Šogad Jauniešu Saeimā iekļuvuši 35 jaunieši no Rīgas vēlēšanu apgabala, 25 – no Vidzemes, 14 no Latgales, 14 – no Zemgales un 12 – no Kurzemes vēlēšanu apgabala.
Šī ir lieliska iespēja jauniešiem iegūt pieredzi politikas veidošanā un ietekmēt sabiedrībā svarīgus jautājumus.
