ĪSUMĀ:
Pārveidojot Valsts policijas struktūru, pirms diviem gadiem tika izveidota Rīgas Pārdaugavas pārvalde. Tā apvieno trīs policijas iecirkņus – Alīses ielā, Eduarda Smiļģa ielā un Daugavgrīvas ielā.
Līdzšinējās telpas bija nolietotas un neatbilda mūsdienu vajadzībām, kas policistiem bija nepiemērota darba vide. Tagad visi darbinieki strādā zem viena jumta – jaunās, modernās telpās Mūkusalas ielā 101.
Ēkā ir pieci stāvi, un katrs no tiem paredzēts kādai konkrētai policijas daļai, – vadībai, reaģēšanas vienībai, izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem. Telpas ir ne tikai kosmētiski atjaunotas, bet arī pielāgotas darba vajadzībām – izveidotas pratināšanas un aizturēšanas telpas, atpūtas zonas, speciālo līdzekļu glabātaves un citas nepieciešamās telpas. Darbiniekiem pieejama arī pazemes autostāvvieta. Plānots, ka varētu izveidot arī sporta zāli.
Valsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas RadioValsts policijas Pārdaugavas pārvaldes jaunās telpas Foto: Agnija Lazdiņa / Latvijas Radio
Sakārtota vide palīdz piesaistīt jaunus policistus
Kā uzsvēra Valsts policijas Rīgas Pārdaugavas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Petrovs – sakārtota vide motivē darbiniekus strādāt labāk.
“Vecajos objektos mums nebija atpūtas telpu, virtuves arī nevienas mums nebija abos divos objektos – Alīses ielā un Daugavgrīvas ielā. Tur bija arī mazākas glabātavas. Reaģēšanas nodaļas darbiniekiem bija daudz mazāk vietas. Tur nebija nevienas nopratināšanas telpas. Teiksim tā, kad atnāca klients, vajadzēja palūgt vienu kolēģi iziet no kabineta, un tad tajā laikā ar cilvēku strādāt. Šeit mēs redzam vairākas nopratināšanas telpas, bērnu nopratināšanas telpa. Ir ļoti domāts par darbiniekiem,” pauda Petrovs.
Taču arī jaunajā iecirknī ir liels darbaspēka trūkums. Tāds joprojām ir arī kopumā Valsts policijā – Rīgā vakantas ir aptuveni 40% amata vietu, Latgalē pietrūkst 7% līdz 10% darbinieku, Kurzemē – vidēji 15%, bet Zemgalē – ap 25%.
Tomēr, uzlabojot iecirkņu darba vidi, ir vieglāk noturēt esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus, norādīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, stāstot, ka lielākā daļa darbinieku, pārtraucot darba attiecības, kā galvenos iemeslus min zemu atalgojumu un sliktus darba apstākļus.
Ruks arī atzina, ka daudzi iecirkņi Rīgā ilgstoši bijuši ļoti sliktā stāvoklī – pat tehniski bīstami. Tagad uzmanība pievērsta Rīgas reģionam, taču pārmaiņas paredzētas arī citos Latvijas policijas iecirkņos.
“Protams, ka valstij tie ir lieli līdzekļi un ārkārtīgi liels finansējums ir vajadzīgs. Mēs arī saprotam, ka to nevar izdarīt viena gada laikā, bet nu es redzu, ka tiek piesaistīti arī ārējie finansējuma avoti. Ir ielikti labi pamati un uzsākts ļoti daudz labu darbu, un arī jau tiešām materializējās reāli dzīvē, kur šodien šeit ir pierādījums. Nav vairs tikai tukši saukļi un kaut kādi solījumi. Un tad, kad tas pa īstam notiek, arī cilvēki sāk ticēt, tostarp dienestā esošie cilvēki sāk ticēt, ka lietas iet uz labo pusi. Un mēs par to priecājamies,” atzīmēja Ruks.
Valsts policijas priekšnieks arī atzina, ka šogad beidzot algu budžets ļauj uzelpot. Topošie policisti jeb kadeti saņem 800 eiro mēnesī neto, jaunākajam kārtībniekam ir 1100 eiro neto, policijas virsnieks mēnesī saņem vidēji 1800 eiro “uz rokas”.
“Jā, ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi. Pirmkārt, tomēr mums ir atalgojumam papildus 250 miljoni gadā, 2020. gadā bija 160 [miljoni eiro], ir tomēr mūs sadzirdējuši arī par infrastruktūras jautājumiem. Nule pieņēmām jau 27 jaunus kolēģus,” sacīja Ruks.
Vēl Iekšējās drošības akadēmijā mācās izmeklētāju kurss, kam izlaidums gaidāms pēc diviem gadiem.
Ministrs: Iekšlietu jomā joprojām daudz darāmā
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka joprojām ir daudz darāmā, un visi cer uz pārmaiņām pēc iespējas drīzāk. Tomēr viņš uzsvēra – valdībā ir sapratne, ka valsts drošība ietver arī iekšlietu dienestu attīstību un uzlabošanu. Ministrs piebilda, ka netiek aizmirsti arī reģioni, kur turpinās darbs pie jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūves.
“Būvējam katastrofu pārvaldības centrus. Vakar valdība apstiprināja par Limbažiem un Aizkraukli, kur tiks uzņemtas saistības, slēgts līgums par katastrofu pārvaldības centra būvniecību un kur mēs papildus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izmitināsim Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu. Tas vairāk notiek reģionos, Rīgā katastrofu pārvaldības centru vēl nav,” norādīja Kozlovskis.
Kopumā Latvijā līdz 2029. gadam plānots uzcelt 34 jaunus katastrofu pārvaldības centrus, kas arī Valsts policijas darbiniekiem radīs labākus darba apstākļus – mūsdienīgas telpas, piemērotu aprīkojumu un drošāku vidi ikdienas pienākumu veikšanai.
KONTEKSTS:
Jau kopš 2022. gada nogales notika reformas policijas reģionālajās pārvaldēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Reformā pirmā bija Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, kurā ir apvienotas struktūrvienības un arī izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.
Vidzemes reģionālā pārvalde jau no 2022. gada oktobra pārgājusi uz jaunu modeli, bet no 2023. gada februāra Kurzemes reģiona pārvaldē piecu iecirkņu vietā ir divi – Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes. Ziemeļkurzemes iecirknī ietilpst Ventspils, Talsi, Kuldīga, bet Dienvidkurzemes iecirkni veidos Saldus un Liepājas apvienotie iecirkņi.
Reformēta arī Zemgales reģiona pārvalde, kuras paspārnē bija seši iecirkņi, bet no 2022. gada decembra ir trīs.
Latgales reģiona pārvalde reformēta kopš 2023. gada marta – sešu iecirkņu vietā ir divi – Ziemeļlatgalē un Dienvidlatgalē.
Reformētās pārvaldes pāriet uz grupu vadības principu ar trim virzieniem – reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Reaģējošie policisti ir pirmie, kas ierodas notikuma vietā, jo viņi ir mobili – visu laiku atrodas ārpus iecirkņiem. Reaģējošā policista piemērs ņemts gan no Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības valstīm.
