1935. gada 18. novembrī, atklājot Brīvības pieminekli, pie tā tika nostādīta sardze. Taču tolaik tā nebija godasardze mūsdienu izpratnē.
“Tas bija kaujas postenis Nr.1. Kaujas postenis Nr. 2 bija prezidenta pils. Kaujas postenī Nr.1 stāvēja Štāba bataljona karavīri. Štāba bataljons kā štāba rota dibināta 1919. gadā un 1940. gadā, protams, tika likvidēta kopā ar Latvijas armiju,” stāstīja Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.
Štāba bataljona Godasardzes rota ir vienīgā Nacionālo bruņoto spēku vienība, kas pēc neatkarības atgūšanas tika atjaunota tieši tāda, kā bija Latvijā starpkaru periodā.
1992. gada 11. novembrī pie Brīvības pieminekļa tika atjaunota godasardze, un pirmie pie mūsu brīvības simbola nostājās Raitis Valainis un Edgars Vilmanis. Tagad Godasardzes rotā dienē arī Edgara Vilmaņa dēls Lauris Vilmanis.
“Ļoti simboliska nozīme šim ir, jo es zināju, ka mans tēvs bija stājies tajā kā pirmais un viens no pirmajiem. Klausoties tajā visā, kā viņi tika sagatavoti… Es saprotu, ka tas nav tik ļoti viegls darbs, ka vajag pacietību un stāju, un jābūt gatavam, lai to varētu izdarīt,” atzina Lauris.
Tētis Laurim stāstījis, cik sarežģīti bijuši treniņi pirms godasardzes atjaunošanas. Nedēļām ilgi mēģināta soļošana, nostāšanās, pat soļa augstums.
“Mēs bieži vien ar ģimeni braucam uz valsts svētkiem, uz Rīgu. Latvijas simtgadē, atceros, mēs bijām atbraukuši. Bija Mežaparkā kaut kas, svētki, kaut kāda izstāde vai kas tur bija. Mēs gājām, stāstīja visu tā, kā viņš stājās goda sardzē. Es atceros, pats staigāju pa Mežaparku kājas vicinādams tikpat augstu, kā vajadzēja goda sardzē,” atcerējās Lauris.
Savukārt Viesturs Links lepojas ar dēlu Kristoferu, kurš, sekojot brālēna piemēram, pats nolēmis stāties Valsts aizsardzības dienestā.
“Viņš saka – es arī tā kā varētu iet uz priekšu. Kāda problēma? Tā sagadījās, ka brālēns bija vēl armijā, un Kristofers atnāca, un ir pat bilde, kur viņi abi kopā. Tā viņš arī aizgāja armijā, mēs tikai atbalstījām,” stāstīja Viesturs Links.
Kristofers Links Foto: Viesturs LinksKristofers Links Foto: Viesturs LinksKristofers Links Foto: Viesturs Links
Linku ģimenes arhīvā glabājas fotogrāfija no 18. novembra svinēšanas pirms 17 gadiem, kur mazais Kristofers mammai rokās.
“Tas laikam bija 2008. gads. Ja nemaldos, mēs bijām 18. novembrī pie pieminekļa. Es vienkārši nobildēju sievu ar bērnu uz pieminekļa fona. Pagājuši gadi, un atkal viņš stāv pie pieminekļa, tikai citā statusā,” stāstīja Viesturs Links.
Pēc Valsts aizsardzības dienesta beigām Kristofers Links uzsāka studijas, savukārt Edgars Vilmanis jau vairākus gadus ir atvaļinājies no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 18. novembrī abas ģimenes vienmēr cenšas uz mirkli apstāties pie Brīvības pieminekļa.
