Aizkrauklē Olga Tomaševska par ārsti strādā jau vairāk nekā 40 gadu. Darba gaitas viņa sāka 1983. gadā kā pediatre, bet pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoja savu ģimenes ārsta praksi. Pašlaik tajā ir ap 2500 pacientu. Pēdējos gados ārste labprāt slodzi samazinātu.
“Pat ļoti gribu reāli atpūsties. Bet man pagāja apmēram trīs gadi, es meklēju palīgu, kurš varētu nākt. Tagad to triju gadu laikā es esmu dabūjusi reālu cilvēku, kurš ar 1. oktobri nāks strādāt,” stāstīja Tomaševska.
Latvijas Ārstniecības personu reģistra dati rāda – no 1455 ģimenes ārstiem 470 ir vecāki par 65 gadiem. Tas ir vairāk nekā 30 procenti. Latvijā ģimenes ārstu vidējais vecums ir 55 gadi, taču, attālinoties no Rīgas, ārstu vidējais vecums pieaug.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dzalbs stāstīja: “Zemgalē mēs runājam par apmēram 40, 45 procentiem no mūsu kolēģiem, kuri ir sasnieguši pensionēšanās vecumu. Tipiski arī Vidzemē ir ģimenes ārstu senioru īpatsvars pietiekami liels, kas arī pārsniedz 40 procentus. Bet ir noteikti novadi mūsu valstī, kur kolēģi pensijas vecumā ir krietni vairāk. Aizkraukles novadā ir apmēram 60, 70 procenti, arī Saldus novadā.”
No 1. oktobra Tomaševskas praksē uz pusslodzi darbu sāks Kristīne Piekuse, kura ģimenes ārsta grādu ieguvusi šogad. Jaunā ārste nāk no Jēkabpils novada un studiju laikā saņēmusi pašvaldības stipendiju. Lai viņa varētu sākt darbu Aizkrauklē, Aizkraukles pašvaldība Jēkabpils novadam kompensējusi stipendijā izmaksāto naudu. Viņa norādīja, ka daudziem viņas kolēģiem – jaunajiem ārstiem, vietu darbam atrast grūti.
“Man ir kolēģīte, kas arī šobrīd meklē vietu. Uzsākt no nulles gandrīz vai neiespējami, ja nav kaut kādas lielas lietas kaut kur, no kā paņemt iegūt to naudu. Bet pārņemt arī grūti, atrast pašu dakteri, ar kuru vēlētos sastrādāties, kura pieņemtu,” stāstīja ārste Piekuse.
Jaunos ārstus reģioni cenšas piesaistīt ar stipendijām un citu atbalstu, taču ar pašvaldību iespējām vien nepietiek. Veselības ministrijā norādīja, ka ģimenes medicīnā ik gadu apmācības sāk gandrīz 50 jaunie ārsti un ieviesti arī vairāki atbalsta mehānismi.
“Jauno speciālistu piesaistē ir pieejams atbalsts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Šobrīd tie ir aptuveni 16 tūkstoši eiro, ko jaunais speciālists, slēdzot līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, var saņemt, uzsākot darbu,” stāstīja Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Par nepieciešamību rast vēl papildu finansējumu ģimenes ārstu piesaistei reģionos runāts arī Latvijas Televīzijas Zemgales priekšvēlēšanu debatēs, kur partiju līderi solīja meklēt tam nepieciešamo naudu. Taču tas, vai šādam atbalstam papildu finansējums tiešām būs, kļūs zināms tikai nākamā gada valsts budžeta plānošanas laikā jau jaunās Saeimas sastāvā.
