ĪSUMĀ:
Unikālas mācības epidemiologiem
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs bija viens no tiem cilvēkiem, kurš konsultēja valdību, pirms tika pieņemti dažādie ierobežojumi.
“Tās bija unikālas mācības. No vienas puses – tā bija traģēdija pasaulei. Bet speciālistiem tā bija unikāla mācība – reizi dzīvē sastapties ar īstu krīzi, kuru izraisīja kovida pandēmija. Visā pasaulē bija daudz mirušo. Mums vairāk nekā 10 000 cilvēkiem tika izdzēsta dzīvība. Ar ko to var salīdzināt? Tas ir viss Ventspils vai Līvānu novads. Tie ir tikai laboratoriski pierādīti [no kovida mirušie],” stāstīja Perevoščikovs.
Viņš nesaskata lielas kļūdas kovida laika lēmumos. Kamēr tika izgudrota vakcīna, izmantoja citas metodes.
“Kamēr nebija vakcīnas, bija pierādīts, ka jāseko tradicionālajai epidemioloģijai. Atklāt inficēto, ierobežot, atklāt kontaktpersonas, arī ierobežot. Tad var kaut ko panākt. Distancēšanās, maskas. Tas viss to pierādīja,” skaidroja Perevoščikovs.
Kļūda bija nespējā cilvēkus organizēt vakcinācijai
Tā laika galvenais infektologs Uga Dumpis vērtē, ka vislielākā kļūda tika pieļauta, kad jau bija pieejama kovida vakcīna – pandēmijas otrajā vilnī.
“Lielākā kļūda bija 2021. gada rudens, kad vakcīnas bija pieejamas, bet seniori nebija vakcinējušies. Par to mēs smagi samaksājām. Kad bija tā ažiotāža, ka viss slikti, kas nopirkts. Tieši šis vakcinācijas jautājums bija īpaši svarīgs.
Vakcinācijai vajag mērķtiecīgas kampaņas. Spēja to ziņu novadīt. Problēma ir tā, ka mēs nekad neesam nopietnā līmenī analizējuši to, kas bija,” stāstīja Dumpis.
Ilze Viņķele tolaik bija veselības ministre. Vēlāk viņai cēla apsūdzību par to, ka viņa nenodrošināja Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādi. “Tur paldies politiskajiem konkurentiem un atsaucīgajam ģenerālprokuroram, bet, runājot par to, ko tas nodarīja mums kā sabiedrībai – tas paralizēja lēmumu pieņemšanu. Šobrīd klaigā par birokrātijas mazināšanu? Parādiet man vienu cilvēku, kurš tagad uzņemtos kaut ko lemt,” sacīja Viņķele.
Kādas bija kļūdas? Ko varēja darīt savādāk? Viņķele uzskata, ka kļūda bija skolu aizvēršana. Vēlāki pētījumi Nīderlandē pierādīja, ka tā nedeva vēlamo efektu. Bērniem bija grūtības apgūt vielu, sekoja depresija.
Pamatskolas ierobežošana rezultātu nedeva, arī studiju un studentu kontaktu ierobežošana. Reaģēt uz ātrāku palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kas zaudē iespēju strādāt. Vajadzēja nevis pīkstēt, bet cirst dūri galdā,” sacīja ekspolitiķe.
Latvija nav mācījusies no kovida laika
Uga Dumpis ir skarbs. Latvija nav mācījusies no kovida laika. Mums joprojām nav jaunas, modernas infekciju slimnīcas. Nav uzcelta jaunā uzņemšanas nodaļa Stradiņos.
“Rietumu slimnīcas tagad būvē tikai ar vienvietīgām palātām. Mēs joprojām uzskatām, ka četri līdz pieci pacienti palātā ir normāli. Ņemot vērā gan gripu, gan citas infekcijas, jāsaprot, ka šī infrastruktūra ir būtiska,” sacīja Dumpis.
Viņķele papildināja – karš šobrīd ir kā vairogs jebkuram citam jautājumam. Bet patiesībā laba medicīniskā aprūpe ir absolūts nācijas drošības jautājums.
“Reizēm šķiet, ka politiķiem karš ir kā dāvana. Tas ļauj nepieņemt lēmumus par lietām, kas ir tikpat svarīgas kā valsts drošība. Un šeit tā ir tieši veselība. Bet mums ir kara vairogs priekšā. Un jebkurš, kurš atļaujas teikt, ka ir vēl citas lietas jāizdara savās mājās, tiek uzskatīts par nepatriotisku,” sacīja Viņķele.
KONTEKSTS:
LSM.lv apkopoja Covid-19 notikumus. 2020. gada 12. martā valdība lēma valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Tika slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti masu pasākumi. Drīz pēc tam cilvēku skaitu, kas kopā drīkst atrasties ārpus mājas, ierobežoja līdz diviem.
2020. gada nogalē stingrie ierobežojumi nespēja samazināt saslimušo skaitu, tādēļ tika ieviesta “mājsēde” nedēļas nogalēs, kas nozīmēja, ka vakaros pēc desmitiem visiem jāatrodas mājās. 2021. gada rudenī sabiedrību gaidīja jauns vīrusa vilnis, kura laikā bija vēl stingrāki ierobežojumi – lokdauns un mājsēde. 2021. gada pavasarī pakāpeniski tika sākta cilvēku potēšana pret Covid-19.
Arī ierobežojumi pēc tam tika mērķēti, lai motivētu pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu vakcinēties. Sabiedrībā parādījās cerība, ka pandēmijai ir redzamas beigas. Daļa vakcīnskeptiķu gan dzīvoja arvien lielākā izolācijā, jo viņi bez potes sertifikāta varēja saņemt tikai pakalpojumu minimumu. Šajā brīdī viedokļi sabiedrībā bija galēji polarizēti. Satraukums bija liels, jo arī slimnīcas ziņoja par vietu trūkumu un mediķu pārslodzi.
2022. gads iezīmēja lūzumu pandēmijā, jo parādījās jauns, lipīgāks vīrusa variants, ko nodēvēja par omikronu. Pēc ilgajiem ierobežojumiem un pārslogotajām slimnīcām šāda ziņa bija satraucoša. Tomēr, lai gan jaunais paveids bija lipīgāks, vakcinētie cilvēki to pārslimoja salīdzinoši viegli. Tas ļāva pamazām atcelt stingros ierobežojumus, jo Covid-19 vairs neradīja tik lielus draudus.
