“Ļoti maz no zaļās zonas paliek, un tātad šī visa koku rinda tiek izcirsta, atskaitot to pēdējo trīs koku puduriņu, un tur pretī logiem ir koks, kurā ir spožo skudru barošanās vieta, bet mēs jau pērn konstatējām, ka tur viņas iekārtojušas sev arī ligzdu,” stāstīja iedzīvotāja Raimonda.
Imantā, Mazās Krūmu ielas un Dubultu ielas daudzstāvu namu ielokā nākotnē plānota trīs daudzstāvu māju būvniecība. Rīgas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisija ir apstiprinājusi kopumā 12 koku nociršanu. Raimonda pārstāv arī iedzīvotāju biedrību un norāda, ka pašvaldība, pieļaujot koku nociršanu, nav ņēmusi vērā ap 1000 iedzīvotāju parakstus pret koku ciršanu.
Turklāt šajā zemes gabalā ir arī vietējas nozīmes dižozols un vēl kādu ozola stumbru apdzīvo īpaši aizsargājamā suga – spožā skudra. Lai arī tieši šos divus ozolus nav plānots nocirst, iedzīvotāji bažījas, ka arī tos nelabvēlīgi ietekmēs nelielajā teritorijā plānotā vērienīgā būvniecība.
Koki Imantā Foto: Sintija Ambote / Latvijas RadioKoki Imantā Foto: Sintija Ambote / Latvijas RadioKoki Imantā Foto: Sintija Ambote / Latvijas RadioKoki Imantā Foto: Sintija Ambote / Latvijas RadioKoki Imantā Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio
“Iedzīvotāji paši stādījuši [kokus] vai viņu vecāki un ļoti vienmēr uzpasē, jo te daudz arī putni mājo. Cilvēki ļoti sasparojās, un publiskajā apspriešanā tika iesūtīti 999 viedokļi pret koku ciršanu. Mēs ļoti paļāvāmies uz to, ka tas ir ļoti liels skaits. Koks ar skudrām ir šis ar to plaisu iekšā un pie šī koka divu metru attālumā plānots izbūvēt atkritumu konteineru novietni, stāvlaukumu, un piebraucamais ceļš ir plānots gandrīz gar pašu koka stumbru,” skaidroja Raimonda.
Biedrība: Augstceltnes aizsegs saules gaismu
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Kārlis Lapiņš-Degteris apstiprināja, ka dabas datu pārvaldības sistēmā šajā vietā ir reģistrēta īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas dzīvotne. Lai arī spožo skudru ligzdas koku nav plānots nocirst, tomēr sugai ir būtiska dzīvotne kopumā, jo tās arī tuvumā esošos kokus izmanto par barošanās vietām.
“Sugu un biotopu aizsardzības likums neparedz saskaņot būvniecību kaut kur pie sugu atradnēm. Savukārt gadījumā, ja tiek paredzēts, ka viņu pašu jāiznīcina un ja tā darbība ir saistīta ar koka ciršanu, tad gan vajag Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju tādam gadījumam. Tā kā šī skudra apdzīvo kokus, tā droši var pārvietoties no viena koka uz otru pa savām taciņām, lai barotos viena vai otra koka lapotnē, tad, es teiktu, katra viņas barības koka nociršana arī kaut kādā mērā ietekmētu viņas labklājību. Šajā gadījumā, ja barībai viņas izmanto vēl septiņus citus kokus, kā te atzinumā ir rakstīts, tad, jā, tur tā zaļā saliņa, protams, kopumā ir vērtīga no bioloģiskās daudzveidības viedokļa,” vēstīja Lapiņš-Degteris.
Iedzīvotāji pašvaldības Apstādījumu komisijas lēmumu par koku izciršanu apstrīdēja arī vēstulē Rīgas mēram Vilnim Ķirsim (“Jaunā Vienotība”), bet lēmums netika mainīts. Tāpat arī pret iecerēto būvniecību savākti teju 500 paraksti, jo iedzīvotāji nevēlas zem savu māju logiem augstceltnes, kas daļai dzīvokļu pilnībā aizsegšot saules gaismu un arī mazinās īpašumu vērtību, skaidro Raimonda.
“Te ir rīta saule līdz pat kādiem pulksten diviem, kad saule iegriežas un tad aiziet uz otru pusi. Piemēram, trīs istabu dzīvokļi ir tikai uz vienu pusi vērsti un viņiem vispār saules nebūs. Un viņiem jau neinteresē nekāda vēsturiskā apbūve vai tas, kā te cilvēki jutīsies, cik komfortabli. Un tad, kad bija tās pirmās sēdes, tad bija jautājums par to, vai varbūt var no vienas mājas atteikties. Nē, viņiem tas vispār vairs nav izdevīgi, viņi maksimāli grib to izmantot. Tas, ko mums atbildēja būvvalde uz mūsu pretenzijām par šo plānu, viņi pateica, ka tagad vispār esot tā – ja gala siena ir bez logiem, ko tagad būvnieks ir izdomājis, tad varot būt 10 metru attālums,” skaidroja Raimonda.
Būvatļauju tomēr izsniedz
Lai cīnītos pret pašvaldības lēmumiem, apkaimes iedzīvotāji iepriekš bija dibinājuši biedrību “Imanta”, kura Administratīvajā rajona tiesā pērn apstrīdēja plānoto koku ciršanu. Iedzīvotāji arī paši piesaistīja arboristu, kas zemesgabalā esošos kokus novērtēja citādi nekā iepriekš būvniecības attīstītāja nolīgtā “Labie koki” arborista atzinumā, kurā nebija fiksēts dižozols un arī aizsargājamo skudru dzīvotne. Savukārt tiesa līdz lēmumam netika, jo iedzīvotāju biedrība “Imanta” pagājušā gada nogalē pēkšņi likvidējās un prasību tiesā atsauca. Tas pārsteidza aktīvos iedzīvotājus, un viņi izveidoja jauno biedrību “Draugi par kokiem”, kas šobrīd turpina cīņu.
“[Biedrība] “Imanta” nav mūsu pārstāvis, viņi ir izmantojuši mūsu datus, mūsu personas, bet faktiski mēs neesam viņus deleģējuši pārstāvēt. Mēs esam neapmierināti ar to, ko viņi ir darījuši, jo mēs prasījām pa punktiem, lai viņi atbild, bet viņi atsūtīja, ka neko netaisās mums atbildēt, jo viņi ir 26. oktobrī pieņēmuši lēmumu likvidēties. Mēs tiesā iesniedzām deviņu iedzīvotāju prasību atzīt mūs kā tiesību pārņēmējus šajā lietā, ko mums arī atteica, un 25. novembrī biedrība “Imanta” atsauca tiesvedību, kas bija vienīgais šķērslis, lai izsniegtu būvatļauju. Un tad 19. decembrī viņi jau saņēma būvatļauju, kuru tad arī mēs apstrīdējām, un šobrīd esam situācijā, kad vienkārši gaidām,” pauda Raimonda.
Rīgas domē apstiprina, ka saistībā ar plānoto daudzdzīvokļu ēku būvniecību Apstādījumu saglabāšanas komisija 2023. gada 11. septembrī pieņēma lēmumu izsniegt atļauju vienas liepas, septiņu bērzu un četru kļavu nociršanai. Vienlaikus aprēķināta zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu ap 3000 eiro apmērā.
Tā kā iedzīvotāji savu pieteikumu tiesā atsauca, šis lēmums ir spēkā un to pārsūdzēt vairs nav iespējams, klāstīja pašvaldības pārstāve Tatjana Smirnova. Savukārt apturētā būvatļauja patlaban vēl tiek izvērtēta Pilsētas attīstības departamentā.
“Viens no iebildumiem skar arī aizsargājamās sugas dzīvotnes iznīcināšanu šajā zemesgabalā. Tādēļ šo iesniegumu izskata Pilsētas attīstības departaments, kurš ir lūdzis būvniecības ierosinātāju sniegt viedokli. Būvniecības ierosinātājs savu paskaidrojumu iesniedza 28. februārī. Pagaidām nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Departamentam ir jāvērtē abu pušu argumenti tiktāl, ciktāl tie skar būvniecības ieceres pieļaujamību konkrētajā vietā, vai viss šis būvprojekts ir atbilstošs normatīvajiem aktiem, kas ir šobrīd spēkā. Taču, ja būs nepieciešami arī citu iestāžu, piemēram, DAP viedoklis, tad pašvaldība to lūgs,” teica Smirnova.
Uzņēmums nedaudz pielāgo projektu; taču kardināli to nemaina
Būvatļaujas iesniedzējs ir SIA “AUDRA S”, kura pārstāvji klāstīja, ka pēc iedzīvotāju iebildumiem uzņēmuma nolīgtais arborists (SIA “Labie koki”) veicis atkārtotu koku apsekošanu un tagad tomēr arī konstatējis, ka viens no ozoliem atbilst vietējas nozīmes dižkoka statusam, kas nozīmē, ka aizsardzības zona jāievēro 10 metru rādiusā ap koku. Pēc koriģētā koku novērtējuma uzņēmums esot veicis arī izmaiņas projektā: vienā no ēkām atvirzīta par metru tālāk no koka, lai attālums būtu 12 metri no stumbra un ēkai neizbūvēs daļu no balkoniem fasādē, kas vērsta pret ozolu.
Savukārt dižkokam līdzās esošo asfalta gājēju celiņu plānots nomainīt pret grants segumu un šie darbi tikšot veikti ar rokām.
“Visi vajadzīgie pasākumi sugu dzīvotnes saglabāšanai tiek ievēroti. Šobrīd visi iespējamie koki tiek saglabāti. Lai saglabātu vairāk koku, būtu būtiski jāmaina apbūves koncepcija un jāsamazina būvapjoms, kas jau tā ir salīdzinoši neliels attiecībā pret zemesgabala platību. Plānots stādīt arī 50 jaunus kokus un 30 krūmus. Koku sugas tiks precizētas būvprojekta stadijā,” sacīja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Krastiņš.
Zemesgabala īpašnieku pārstāvis arī uzskata, ka projekts tikai paaugstinās apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību un labiekārtos teritoriju. Savukārt iedzīvotāji vērš uzmanību uz to, ka tieši pateicoties viņu aktivitātei klāt nākusi papildu informācija par apbūvei paredzētās teritorijas atsevišķu koku aizsardzības statusu, kas pašvaldībai, iepriekš pieņemot lēmumus, nebija zināms. Biedrības ieskatā lēmumi jāpārvērtē, jo, neņemot vērā tik liela iedzīvotāju skaita pausto viedokli un klāt nākušos faktus, diskreditēta sabiedriskās apspriešanas būtība.
Iedzīvotājiem jāreaģē laicīgāk; jāseko arī likumdošanas procesam
“Nu, kopumā attīstītājiem ir interese būvēt vietās, kur jau ir blīva apbūve, labs pakalpojumu tīkls, visas komunikācijas pievilktas, bet vai tā tendence īpaši pastiprinās, domāju, ka ne. Tas ir tā viļņveidīgi,” skaidroja Rīgas apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons.
Viņš novērojis, ka teju vienmēr ir kāda iedzīvotāju pretestība būvniecībai jau esošu māju iekšpagalmos, bet kvalitatīva iedzīvotāju interešu aizstāvība šādās situācijās ir sarežģīta. Taču viņš vērtē, ka iedzīvotājiem arī jācenšas iesaistīties savlaicīgāk, jo pašvaldībā lēmumi par teritoriju plānojumiem tiek pieņemti jau krietnu laiku pirms tam, kad attīstītāji virza konkrētus būvniecības projektus.
“Lielākā problēma valsts mērogā – būvniecības likumi, kuros attīstītāji lobē jau gadiem iepriekš lietas, kas viņiem būs svarīgas nākotnē, un iedzīvotāji tam neseko, un tad nonāk pie tāda likuma, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet diezgan ok, tur ir rakstīts, ka mēs varam rakstīt iebildumus, bet tur nav rakstīts nekas vairāk, un jūs varat rakstīt iebildumus, bet viņi nav jāņem vērā. Un līdz ar to attīstītāji šajā spēlē ir tādā izdevīgākā situācijā. Un es redzu, ka vienīgais ceļš ārā no tā ir, ka pilsoniskā sabiedrība arī izglītojas un ir stiprākas organizācijas, kas cīnās arī likumdošanas līmenī par iedzīvotāju tiesībām,” uzskata Jansons.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Brunis Ķibilds norāda, ka Imantas iedzīvotāju aktivitāte ir pozitīvs piemērs, bet šādiem un līdzīgiem konfliktiem risinājums jāmeklē arī plašākā mērogā.
“Mūsuprāt, lielākais izaicinājums gan tieši iedzīvotājiem, gan arī pašiem attīstītājiem ir teritorijas plānojumā pašvaldības no plika gaisa pilnīgi izrautais stāvvietu minimums, kas konkrētam projektam, neskatoties, piemēram, vai tas ir Āgenskalnā vai Juglā, vai blakus sabiedriskā transporta pieturai vai arī pilnīgi meža vidū, nosaka kādu konkrētu stāvvietu skaitu, un tad var ar lielu pārliecību prognozēt, ka pusi gadījumu vai lielāko daļu aizņems noasfaltēts placis, jo lielākā daļa attīstītāju nav spējīgi finansēt pazemes vai virszemes stāvvietas un šie standarti ir nelokāmi. Tātad ir vairāki šādi zemes gabali, kur vienīgais iespējamais variants ir, diemžēl izcērtot to, un žēl, ka pašvaldība pašlaik neizskatās gatava kaut kā mainīt šo uzstādījumu,” pauda Ķibilds.
Par apturēto būvatļauju zemesgabalā pie Dubultu ielas Imantā Pilsētas attīstības departamenta galīgā lēmuma termiņš noteikts 27. marts, kas var tikt arī pagarināts. Savukārt iedzīvotāju biedrības pārstāve atzīst, ka nelabvēlīga lēmuma gadījumā gatavi cīņu turpināt arī tiesā.
