Skolēnu lomā nu iejutušies Kuldīgas novada matemātikas skolotāji. Metodikas mācības pedagogiem ir viens no LMT izglītības iniciatīvas “Misija – matemātika” pasākumiem.
Iniciatīva veidota, sadarbojoties ar augstākās izglītības jomas pārstāvjiem, arī skolām, vecākiem, skolēniem, pašvaldībām un uzņēmējiem, un viss tādēļ, lai uzlabotu skolēnu zināšanas matemātikā.
Izglītības iniciatīva “Misija – Matemātika”. Foto: Novadu Ziņas LTV
“Tā kā problēma ir kompleksa, mēs sapratām, ka ir vajadzīgs komplekss risinājums, gluži tikai viena izdota mācību grāmata īsti neatrisinās visu, kas ir samilzis matemātikā. Viena no problēmām – mums nav analīžu rezultātu, mēs nevaram palīdzēt, un tādēļ mēs ieviesīsim arī diagnostiku uz šo pilota laiku,” skaidroja LMT izglītības iniciatīvu vadītāja Dana Narvaiša.
Tā kā īpaši izšķirīgs vecumposms matemātikas apguvē ir sākumskolas pēdējās klases, tad šī iniciatīva ir vērsta uz 4.–6. klasēm.
Tās laikā trīs gados bez diagnosticējošiem darbiem skolotāji tiks atbalstīti ar vienotiem mācību līdzekļiem, metodiku un mācībām skolotājiem.
Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra matemātikas eksperte Laine Blūma norādīja, ka “tas ir pirmais posms, kas ir tās sešas klātienes nodarbības, kurās mēs strādājam tieši ar jaunizstrādāto metodiku, kas ir tapusi valsts pētījuma programmas projekta ietvaros”.
Izglītības iniciatīva “Misija – Matemātika”. Foto: Novadu Ziņas LTV
“Un pēc tam tālāk paralēli diagnostikai izkristalizēsies arī tās vajadzības, kas ir, pie kurām vairāk ir nepieciešams strādāt. Nu un tad ir plānotas arī vairāk individualizētākas nodarbības skolotājiem,” stāstīja Blūma.
Ēdoles pamatskolas skolotāja Ligita Mateviča atzina, ka “vienmēr ir labi kaut ko papildus uzzināt, [..] mūsu skolotājiem ir ļoti nepieciešami materiāli, ja dažreiz ir tēmas, kur to nepietiek”.
Statistika rāda, ka jau tā zemie eksāmenu rezultāti matemātikā attiecībā pret iepriekšējo mācību gadu kritušies vēl. Piemēram, 9. klasēs vidējais rezultāts valstī bijis 43,2%. Arī Kuldīgas novadā tie nav iepriecinoši. Pērn 9. klasēs vidējais rādītājs bijis pat nedaudz zemāks nekā valstī, labāk klājies vidējā posmā.
Tāpēc izglītības pārvalde pati organizējusi diagnostiku dažādās pamatskolas klasēs un priecājas, ka tā ir kļuvusi par pilota pašvaldību arī šai iniciatīvā.
Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama norādīja, ka tas “viss mums dos iespēju saredzēt cēloņus un iemeslus kaut kādām neveiksmēm un arī veiksmēm, lai tiešām tie bērni varētu matemātikā sasniegt to vislabāko savu rezultātu, kāds vispār ir iespējams”.
Šai iniciatīvā iesaistīta arī Sigulda, Rēzekne un Jelgava. Taču datos balstītos secinājumus varēs izmantot arī citu pašvaldību skolas.
