Pirms četriem gadiem īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajā Cēsu novadā iekļāva sešus kaimiņu novadus! Tūristu iecienīts un šķietami rosīgs novads. Taču pašvaldībā par maz ņemot vērā iedzīvotāju viedokli. To uzsvēra vairākās attālākajās novada vietās. Vietējās kopienas nevēlas tikai pasīvi novērot procesus, bet tikt arī sadzirdētas.
“Ieraugot nākamo budžetu, redzot, ka Mārsnēnu iedaļa netiek aizpildīta, sasāpas sirds,” stāsta
aktīviste no kopienas “Tev, mārsēnieti” Madara Melbārde-Žukova. “Veicām aptauju iedzīvotājiem, un liela daļa iedzīvotāju aptaujas rezultātā atbildes bija tieši šī vide, infrastruktūra, darba vietas, protams, bet šī vides sakārtošana.”
Foto: Foto: Latvijas Televīzija
Aktuāls jautājums novadā ir skolu reforma. Piemēram, netālu no Cēsīm esošā Priekuļu vidusskola pieņēmusi lēmumu par vidusskolas posma samazināšanu un plāno attīstīt sporta virzienu.
Savukārt Vecpiebalgā uzskata, ka viņi atstāti pabērna lomā, jo šeit un arī Līgatnē šogad netika uzņemti skolēni 10. klasē, un šo skolu nākotne joprojām ir neskaidra.
“Daudzi, kas nāca uz Līgatni dzīvot, rēķinājās ar to, ka te ir bērnudārzi. Te ir skolas un skola ir ar vidusskolu. Un, tā kā pagājušā gada pus augustā paziņoja, ka nebūs vidusskola, tas nebija prāta darbs, jo tagad, kas bija paredzējuši mācīties Līgatnē, tie pēdējā momentā meklēja Siguldu vai Cēsis, un radīja vecākiem problēmas,” stāsta kafejnīcas “Pie Jančuka” īpašnieks Līgatnē Jānis Smerliņš.
“Skolu reforma sākta un jau notiek, un kas noteikti nav nekādā pozitīvā zīmē. Es to saku gan kā skolēna mamma, gan kā Vecpiebalgas iedzīvotājs. Un, protams, tajā brīdī ir tāda bezcerības sajūta, jo praktiski mēs jau neko nevaram darīt, tas ir lēmumu pieņēmēju rokās,” tikmēr atzīst biedrība “Vecpiebalga savējiem” valdes locekle.
Foto: Attēls: Latvijas Televīzija
Novada iedzīvotāji arī uzsver, ka viņiem trūkst informācijas un aktīvas rīcības no pašvaldības par drošības jautājumiem.
“Mēs esam principā neizpratnē, ko x stundā mums darīt, kur, kur? Tas principā paliek uz mūs katru – ko ģimene darītu iekšējām diskusijām? No pašvaldības mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju, kā rīkoties X stundā un x laikā,” atklāj aktīviste no kopienas “Tev, mārsēnieti” Madara Melbārde-Žukova.
“Ir novadi, kur notiek mācības cilvēkiem ne tikai tur noteiktās iestādēs, bet notiek arī sabiedrībai. Tādā plašā mērā iesaistīties var ikviens interesents. Jā, nu mums nekas tāds līdz šim pagaidām nav bijis,” atzīst laikraksta “Druva” galvenā redaktore Andra Gaņģe.
Savukārt, Skujenes pagasta iedzīvotājiem lielākais satraukums nākotnē saistīts ar vēja parkiem un arī ceļu stāvokli – tas var būt noteicošais iedzīvotājiem, domājot par izvēli dzīvot lauku reģionos.
“Mums ir zemes ceļš – un tas ir briesmīgā stāvoklī. Īpaši ziemā, kad tas kļūst ārkārtīgi slidens. Ir bijušas dienas, kad notiek pat trīs avārijas – vienkārši nevar uzbraukt. Tas ceļš ir bīstams! Ja vismaz līdz noteiktai vietai uzklātu daļēju asfaltu, tas ļoti daudz nozīmētu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībai šeit. Tas dotu lielu pienesumu visai kopienai,” atzīmē Kosas un Ķēču kopienas pārstāve Ieva Gundare.
Iedzīvotāji sagaida arī aktīvāku pašvaldības rosību uzņēmējdarbības jautājumos.
Šajās vēlēšanās interese par varu Cēsu novada domē ir samazinājusies – startēs 8 saraksti un 139 kandidāti jeb 7,3 uz vienu no 19 krēsliem. Pirms četriem gadiem bija desmit saraksti un teju 200 kandidāti.
“Katrā sasaukumā ir bijuši dzirdēti solījumi par jaunu darbavietu izveidi, par jaunu uzņēmumu izveidošanu, investīciju piesaisti, bet tad kaut kā pēc tam tas viss noklust,” norāda biedrības “Vecpiebalga savējiem” valdes locekle Linda Ķaukule.
Zaubes pagasta uzņēmējs Arnis Zvaigzne uzskata, ka kopumā dzīve reģionā pēdējos gados vērtējama ar plus zīmi. Problēmas esot kvalificētu darbinieku atrašanā – tādu trūkst. Taču uzņēmējs aicina negausties – pašiem darīt vairāk un būt aktīviem arī vēlēšanās.
“Pilsētas iedzīvotāji arvien vairāk interesējas par mums, lielās pilsētas, varbūt interesējas, interesē piesaistīt līdzekļus investīcijas. Tādā veidā es domāju, ka mums Zaubē, mazajām pašvaldībām vai ciematiem ir vairāk jāsāk domāt par to cilvēku piesaisti, kā viņiem iet, kā viņus uzrunāt, sagatavot infrastruktūru, lai viņi šeit labi jūtās,” stāsta veikala “Skorpions” vadītājs Arnis Zvaigzne.
Cēsu novada iedzīvotāji secina, ka pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām no ievēlēto politiķu puses sākumā bijusi manāma aktīva rosība, taču ar laiku tā noplakusi un daudzas lietas tā arī palikušas vien solījumos.
