Jelgavas novada dome bez mēra ir kopš 3. februāra, kad no amata atkāpās Uldis Ainārs (“Jaunā Vienotība”). Viņš par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts 2024. gada 20. septembrī pēc tam, kad mēnešiem ilgi dome bija strādājusi bez priekšsēdētāja pēc Madara Lasmaņa (“Latvijas attīstībai”) demisijas 2024. gada aprīlī. Pašvaldības darbības nepārtrauktību līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai turpina nodrošināt domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, sporta un kultūras jautājumos Dina Tauriņa.
Jaunā un plašākā teritorijā, Jelgavas novadam pievienojot iepriekš atsevišķo Ozolnieku novadu, aizvadīto vēlēšanu ciklu nostrādājis apvienotais Jelgavas novads. Salīdzinoši tuvā galvaspilsēta un labā satiksmes infrastruktūra novadam ļāvusi kaut nedaudz, bet tomēr palielināt iedzīvotāju skaitu.
Foto: LTV
Pievienotais Ozolnieku novads nu kļuvis par vienu no attīstītākajiem pagastiem
Viens no Jelgavas novada attīstītākajiem ciemiem ir Ozolnieki. Ozolnieku vidusskolā mācās vairāk nekā 800 skolēnu. Ciemu izvēlas daudz jauno ģimeņu, samērā turīgi cilvēki. Tālu nav Rīga, blakus Jelgava, ir laba auto, autobusu, vilcienu satiksme un velosipēdu infrastruktūra.
Ozolniekos uzskata, ka dzīve bija labāka pirms pievienošanās Jelgavas novadam.
Jelgavas novada Ozolnieku vidusskolas vecāku padomes pārstāve Sandra Miļauska pauda: “Šobrīd tā sajūta vairāk ir tāda, ka ir lielāks novads, bet zūd tā identitāte, nav skaidrs, kā tiek līdzekļi izlietoti, kādas ir prioritātes. Vienkārši mēs esam kaut kur saplūduši. Un es uzskatu, ka iedzīvotāji ir sašķelti.”
Ozolnieku vidusskola Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaOzolnieku vidusskola Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Tas atspoguļojas arī Jelgavas novada domes sastāvā. Tā četrus gadus izcēlusies ar nesaskaņām, kas novedušas pie biežām vadības maiņām, ilgstošas strādāšanas bez vadības un grūtībām pieņemt 2025. gada pašvaldības budžetu. Budžeta un vadības neesamības dēļ pašvaldības domei divreiz draudēja atlaišana.
Ozolnieku vidusskolas vecāku padomes pārstāvis Mārtiņš Bumbieris pauda: “Tas ir vesela seriāla vērts, ko mēs redzējām šajā sasaukumā. Tas bija nedaudz arī gaidāms.”
Aktīvākie Ozolniekos ir skolēnu vecāku padomes biedri. Iedzīvotāji šeit galvenokārt ir ģimenes ar bērniem, strādā Jelgavā vai Rīgā, vai arī attālināti. Galvenās intereses – lai bērniem ir visa veida infrastruktūra.
Ja pirms pievienošanās Jelgavas novadam problēmas tika risinātas ātri, tagad ir grūtāk sasniegt iestādes un dzirdīgas ausis, un vēl bažas, ka turīgo Ozolnieku nomaksātos nodokļus tērē mazāk attīstītiem pagastiem citviet novadā, bet gribas, lai iegulda šeit.
Miļauska sacīja: “Tagad, kas mani mulsina, Jelgavas novada pašvaldība atrodas – administratīvā ēka – blakus Jelgavas domei. Tā sasniedzamība – tur arī transportu īsti nav, kur novietot. Manuprāt, administratīvajam centram ir jābūt tuvāk novadam, nevis pilsētā. Tas mulsina. Otrs, ko es minēju, ka viss ir saplūdis tik ļoti, ka mēs nesaprotam, kur šie līdzekļi un kā tiek izmantoti.”
Savukārt Bumbieris pauda: “Mēs esam daudz ko iniciējuši, daudzas lietas ir palikušas pusratā, varbūt tādēļ, ka ir citos pagastos cilvēkiem sāpīgākas problēmas, lai arī viņi tur ir mazākā skaitā.”
Jelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Maz uzņēmumu; lielākā daļa – zemnieku saimniecības
Lai dotos uz citiem novada pagastiem, jāizbrauc cauri Jelgavas pilsētai un tad paveras ainavas ar labību, kas stiepj zaļos asnus pretī saulei. Jelgavas novads pazīstams ar tā auglīgajām zemēm un labības laukiem. Lielākā daļa novadā reģistrēto uzņēmumu ir zemnieku saimniecības – tādu šeit ir gandrīz 800. Arī tūrisms šajā Zemgales pusē bieži saistīts tieši ar zemnieku saimniecību apmeklēšanu.
Foto: LTV
Saimniecībā “Aplociņi” Zaļenieku pagastā saimnieko Ronalds Puķītis. Šeit audzē graudus vietējam tirgum un eksportam uz ārvalstīm un rabarberus.
“No pašvaldības mums ir beidzot ceļi visi sakārtoti. Šeit mums ir asfaltēti ceļi, kas ir liela pozitīva zīme. Man darbinieki ir. Es kaut kā veiksmīgi atradis esmu. Ir, kas arī mokās ar darbinieku sameklēšanu,” stāstīja zemnieks Puķītis.
Lai arī šķiet, ka lauksaimniecības tehnika Jelgavas novadā ir ik uz stūra un saimniecības dod darbu vietējiem iedzīvotājiem, saimniekot nav viegli. Pie zemes tikt pašvaldībā ir grūti, brīvu platību ir maz, un sākt uzņēmējdarbību tikai ar gribasspēku un zināšanām nevar.
Puķītis nesen sācis vēl citu uzņēmējdarbības formu, rezerves plānu: “Nomas cenas [par zemi] ir diezgan augstas. Ir saimniecības, kas spēj maksāt lielākas nomas maksas nekā mēs. Pats personīgi arī esmu uzsācis jaunu nozari, jaunu uzņēmumu ar metālapstrādi un metāla konstrukciju ražošanu papildu saimniecībai šeit, Zaļeniekos. Pagaidām ir sākums. Nav viegli.”
Zemnieku saimniecības “Aplociņi” vadītājs Ronalds Puķītis Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaJelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Pierobežā sūdzas par ceļu kvalitāti un pagastu attīstību
Tikmēr Jelgavas novada Elejā, kas atrodas Lietuvas pierobežā, par ceļu kvalitāti un pagasta attīstību kopumā iedzīvotāji sūdzas.
Jelgavas novada Elejas pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvis Juris Akseņenko sacīja: “Kaut vai piebraucamie ceļi šeit pat pie skolas. Viņus vajag rekonstruēt. Un ceļi ir viena liela bēda Elejā. Daudzi ceļi ir vispār neizbraucami. Jāasfaltē. Pabraukājot pa Jelgavas novadu, nu ļoti nesmuki Eleja izskatās. Izbrauciet Ozolniekiem cauri, izbrauciet kaut vai Līvbērzei cauri – tur sakopts viss izskatās. Izbraucot Elejai cauri, skats ir bēdīgs.”
Jelgavas novada Elejas pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvis Juris Akseņenko Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Elejas pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvis Akseņenko ir dzimis Elejā un šeit dzīvo visu mūžu, bet uz darbu brauc aptuveni 27 kilometrus vienā virzienā.
“Lielākā daļa braukā uz Jelgavu, uz Rīgu. Šeit skola tikai ir un daži saimnieki. Maz uzņēmumu. Nav nekas šeit tāds, lai cilvēki nāktu uz šejieni. Visi kaut kur mēģina atrast darbus citur, pilsētās. Te ir grūti ar darbiem,” atzina Akseņenko.
Elejā lielāko satraukumu šogad raisīja domes lēmums reorganizēt skolu tīklu, kas potenciālā nākotnē nozīmētu Elejas vidusskolas reformēšanu par pamatskolu. Pret izmaiņām notika arī pikets pie novada domes, ko domnieki tobrīd neņēma vērā.
Elejas vidusskola Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaElejas vidusskola Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Vanessa Baldiņa ir 20 gadus veca, viņa ir starp aktīvistiem, kas ir pret skolas pakāpes samazināšanu. Pati šeit pabeidza deviņas klases, tālāk izvēloties tālmācību.
“Šeit ir tieši tāda pati vidusskola kā visur citur. Nekur nemāca neko citādi. Tāpat šeit. Mums ir labi skolotāji, kuri iemācīs labi visas lietas. Arī mūsu skola, es skatījos tieši pēc procentiem par nokārtotajiem eksāmeniem, nestāv pašā apakšā,” sacīja Baldiņa.
Vanessa Baldiņa Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Elejā cer, ka skolas reorganizāciju vēl varētu izdoties novērst.
Ar skolu un ceļu infrastruktūru saistītie jautājumi aktuāli ir arī Svētē, kur par dzīvi citādi nesūdzas, paši prot saimniekot. Svētē ir atvērts klubs, kas ir ēdnīca un ko izmanto pasākumiem un svinībām. Svētē var strādāt arī maizes ceptuvē, zemeņu audzētavā, muižā. Svētē ražo arī logus. Bet pagastā nav ārstu uz vietas, skolā trūkst telpas, ceļiem slikta kvalitāte, notekūdeņu sistēma gadiem applūdinot privātīpašumus, un vēl sūdzas par to, ka Svētē ieguldot daudz mazāk naudu nekā citos pagastos.
Jelgavas novads Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
Jelgavas novada Svētes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājas vietnieks Dāvids Svēte norādīja: “Šobrīd viennozīmīgi ir pagasti, kas tiek apdāvināti ar milzīgiem budžetiem, un ir tāds Svētes pagasts, kam tiešām bija vismazākais investīciju budžets – 3 reizes mazāks nekā otram mazākajam un 20 reizes mazāks nekā lielākais piešķirtais budžets. Tas, mūsuprāt, nav labi. Vajadzētu līdzsvarotāk pārdalīt budžetu.”
Foto: LTV
Cīņa par varu Jelgavas novadā šogad būs sīva – uz 19 deputātu krēsliem pretendē 203 kandidāti no 11 sarakstiem jeb 10,1 pretendents uz vienu krēslu. Šī konkurence ir virs vidējās valstī.
Kopš novadu apvienošanas un iedzīvotāju padomju izveides cīņa par to, kurā pagastā ko attīstīt, ir tikai pieaugusi. Nākamajam domes sastāvam būs jācenšas rast vidusceļu, lai dzīves uzlabošanos sajūt ikvienā novada pusē.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas notiks 7. jūnijā 42 vēlēšanu apgabalos.
Pašvaldību vēlēšanās strādās 974 iecirkņi. Vēlētājiem iecirkņi būs pieejami jau no pirmdienas, 2. jūnija, kad sāksies vēlēšanu nedēļa, un tie dažādos laikos būs atvērti katru vēlēšanu nedēļas darba dienu. Savukārt vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.
Šajās vēlēšanās būs jauna izskata vēlēšanu biļeteni. Vēlēšanu zīmes nolasīs skeneri, kas tās spēs korekti apkopot vēlēšanu rezultātos. Vienlaikus par balsojuma pareizu apkopošanu pārliecināsies arī vēlēšanu iecirkņu darbinieki
Partiju sarakstu iesniegšana sākās 19. martā un noslēdzās 8. aprīlī. Kopumā iesniegti 340 saraksti.
8. februārī Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai. Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība un ierobežojumi, tostarp jāņem vērā divas jaunas prasības, kas noteiktas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajās reklāmās.
