Par ventspilniekiem sevi dēvē teju 33 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2021. gadu, viņu ir kļuvis par 2,2% mazāk, un šis kritums ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Arī bērnu īpatsvars Ventspilī ir nedaudz zem valstī vidējā. Bet skolēnu sekmes – virs vidējā, ņemot vērā pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultātus. Pagājušajā mācību gadā Ventspils skolēnu eksāmenu vērtējumi zemāki par 10% bija tikai 0,8% eksāmenu (valstī vidēji 1,5%). Bet zaudētie mūža gadi, kas ir rādītājs par iedzīvotāju pāragru mirstību dažādu iemeslu dēļ, Ventspilī ir labāks nekā vidēji Latvijā.
Ventspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas TelevīzijaVentspils pilsētas ainas Foto: Odita Krenberga / Latvijas Televīzija
Virknē rādītāju, kas atspoguļo valstspilsētas ekonomisko attīstību, Ventspils ir zem Latvijas vidējiem datiem, bet situācija nav ļoti slikta. Nedaudz lielāks bezdarba līmenis nekā vidēji Latvijā. Zemāka vidējā alga – Ventspilī tā ir 1348 eiro. Mazāks nekā vidēji Latvijā arī uzņēmumu skaits – uz 1000 iedzīvotājiem te ir nepilni 60 uzņēmumi. Ventspils arī saņem finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 101 eiro uz katru iedzīvotāju.
Par 13 deputātu krēsliem 7. jūnijā notiekošajās vēlēšanās Ventspilī cīnīsies 93 kandidāti no 8 sarakstiem. Konkurence – zem vidējā, uz vienu deputāta mandātu pretendē 7,2 kandidāti.
Ko par dzīvi pilsētā domā ventspilnieki?
Visos laikos Ventspilij tik svarīgais peļņas avots – osta – joprojām tiek reklamēta kā neaizsalstoša un viena no vadošajām Eiropas Savienības (ES) dziļūdens ostām Baltijas jūras austrumu piekrastē. Ar gaidu pilnu skatienu uz investoriem, bet ar nepiepildītām cerībām, jo ostas apgrozījums ir turpinājis kristies.
Bijušā mēra nonākšanai sankcijās un tiesāšanai par smagiem noziegumiem tagad pāri klājas vēl arī sekas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Tās gan ietekmē visus. Bet, kamēr Liepājā ostu kopīgi vada valsts, pašvaldība un komersanti, Ventspils ostu, kā šeit vērtē, vārdzina turēšana valsts pārziņā, kā arī centrālās un vietējās varas nespēja veiksmīgi sadarboties.
“Tas ir tas, kas arī šobrīd, man liekas, visvairāk traucē pilsētas attīstību. Šī tieši “tepiķīša vilkšana” katram uz savu pusi. Nevis vērsta uz sadarbību, bet vērsta uz “Es jums visiem parādīšu!”” vērtēja uzņēmuma “PB Finanses” īpašniece Agnese Pastare. “Es redzu to caur saviem klientiem, kuriem ir grūtāk attīstīt savu biznesu.
Viņiem nav skaidras sapratnes, kāda būs finansiālā iespēja. Tieši par teritorijām, par nākotni, kas būs, vai šo projektu atcels, neatcels.”
Nesen pašvaldība atteikusies no ieceres par nacionālas nozīmes industriāla parka izveidi, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā. Labi, ka īstenojas jau sen sāktie centieni aizvietot ostas uzņēmumus ar rūpnieciskiem.
Viens no neseniem veiksmes stāstiem – uzņēmums, kas ražo inovatīvus videospēļu aksesuārus. Sākumā tas reģistrēts pašvaldības izveidotā kopstrādes telpā un pērn apgrozījis jau tuvu 6 miljoniem eiro. Telpas uzņēmums īrē no pašvaldības.
“Šīs skaistās telpas “Vizium” ēkā, ko pašvaldība uzbūvēja. Vienā pusē ir zinātnes centrs, lai veicinātu izglītību, un šī puse tika radīta ar mērķi radīt jaunas darbavietas,” skaidroja uzņēmuma “Azeron” valdes loceklis Jānis Kūlbārdis.
Pašvaldība arī līgumā apņēmusies – ja vajag speciālistus ārpus Ventspils, tad palīdzēs ar dzīvokļiem. To gan Ventspilī trūkst un pašlaik tiek būvēti jauni. Pilsētas attīstības uzrāvienam cerības liek uz svaigu spēku pieplūdumu domē.
“Es nesaku, ka tagad visiem un visam ir jāmainās, bet tomēr vajadzētu bišķiņ pamainīt, lai mūsdienīgi, jauni [cilvēki pašvaldībā] ar citu skatījumu nāk iekšā un iedod pilsētai jaunu dvašu, ja tā var teikt,” vērtēja Kūlbārdis.
Tikmēr jauniešiem gribētos vairāk izklaides iespēju. Arī koncertzāles “Latvija” apmeklētāji sūdzējušies, ka pēc koncerta nevar atrast vietu, kurp aiziet vēlās vakariņās.
“Brīvā laika pavadīšanas iespējas, vietas, kur iet mācīties. Nav jābūt obligāti restorāniem, kafejnīcām, bet kaut kam tādam vienkāršākam, kur var atpūsties.
Jauniešiem jau vajag, lai vaļā ir diennakti, jo visiem tie režīmi ir tādi – citi mācās, strādā. Ventspils Augstskolā ir studentu atpūtas telpa, tā ir vaļā ļoti ilgi un agri no rītiem, bet nav diennakti,” pauda Ventspils Augstskolas Studentu padomes akadēmiskā virziena vadītāja Lelde Bērziņa.
Izšķirīgais lēmums, vai pēc studijām palikt Ventspilī vai pārcelties citur, daudziem būšot atkarīgs no darba iespējām.
Iespaids par to, ka pašvaldība vairāk gādā par pensionāriem un bērniem, arvien ir saglabājies. Nesen atvērts vēl viens bērnu aktīvās atpūtas centrs. Par to priecājas trīs bērnu vecāki Zane un Pāvels.
LTV: “Ko jūs paši darāt? Strādājat abi?”
Zane: “Abi strādājam, jā. Es veikalā strādāju.”
Pāvels: “Un es rūpnīcā, mēs ražojam plēvi.”
LTV: “Viss labi ir? Darbs ir, un ir arī laba alga? Esat apmierināti?”
Pāvels: “Diezgan, jā.”
Zane: “Man īsti nav, par ko sūdzēties.”
Satraucot vienīgi drošība uz ielām no rītiem, kad jāved bērni uz dārziņu Brīvības ielas un Sarkanmuižas dambja krustojumā.
“Es esmu rakstījusi arī policijai iesniegumu par to, ka tajās dienās, kad pienāk prāmis, tad pl. 8.00 no rīta tur vajag satiksmes organizatoru. Man neko neatbildēja, mani ignorēja. Viņiem laikam tas ir normāli, jo tā mazā iela, kas ir starp bērnudārzu un skolu, ir stāvgrūdām pilna ar mašīnām, jo tur arī ved bērnus uz skolu, tur brauc no prāmja, pāri pāriet nevar. Tas ir visbīstamākais krustojums šobrīd Ventspilī, vismaz mums kā vecākiem, kas tur katru dienu iet,” pauda Zane.
Paliekot gan cerības, ka, ja ne esošā dome, tad no jauna ievēlētā problēmu atrisinās.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas notiks 7. jūnijā 42 vēlēšanu apgabalos.
Pašvaldību vēlēšanās strādās 974 iecirkņi. Vēlētājiem iecirkņi būs pieejami jau no pirmdienas, 2. jūnija, kad sāksies vēlēšanu nedēļa, un tie dažādos laikos būs atvērti katru vēlēšanu nedēļas darba dienu. Savukārt vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.
Šajās vēlēšanās būs jauna izskata vēlēšanu biļeteni. Vēlēšanu zīmes nolasīs skeneri, kas tās spēs korekti apkopot vēlēšanu rezultātos. Vienlaikus par balsojuma pareizu apkopošanu pārliecināsies arī vēlēšanu iecirkņu darbinieki
Partiju sarakstu iesniegšana sākās 19. martā un noslēdzās 8. aprīlī. Kopumā iesniegti vairāk nekā 300 kandidātu saraksti.
8. februārī Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai. Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība un ierobežojumi, tostarp jāņem vērā divas jaunas prasības, kas noteiktas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajās reklāmās.
