Sākoties gada vēsajam periodam, daļa iedzīvotāju savus mājokļus apsilda ar krāsnīm vai kamīniem. Valsts vides dienestā (VVD) atgādināja, ka šajās apkures iekārtās dedzināt atkritumus ne vien nav ieteicams pašu veselības dēļ, bet tas arī ir aizliegts.
“Lielākajai daļai šo atkritumu ir klāt plastikāts. Degšanas procesā rodas nepatīkama smaka, jo nenotiek pilnīga sadegšana. Krāsns nav paredzēta atkritumu dedzināšanai, bet kāda konkrēta kurināmā veidam,” skaidroja VVD Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis.
Dedzinot krāsnī, ugunskurā vai kamīnā atkritumus, tajā skaitā plastmasas un gumijas izstrādājumus, kā arī mēbeles, kas ir krāsotas, lakotas vai līmētas, piesārņo apkārtējo vidi.
“Visbiežākais, kas iziet gaisā, ir kancerogēnās vielas un smagie metāli, ja tiek dedzinātas lietas, ko nevajadzētu likt iekšā kamīnā vai krāsnī,”
papildināja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Sandija Sniķere.
Nav tā, ka šīs vielas izkūp skurstenī un ar to stāsts arī ir beidzies.
“Turpat apkārtējā teritorijā, piemājas dārzā vai blakus dārzā piesārņojums nosēžas uz zemes un tas rodas arī augsnē.
Tad tur ir ābele kāda vai zemeņu dobe, kas to visu uzsūc pie sevis. Vielas, ķīmiskie produkti, kas iziet pa skursteni īpaši nesadeguši, nokļūst apritē, ko mēs paši pēc tam dabūjam atpakaļ gan ieēdot, gan ieelpojot,” pauda VVD eksperts Jasinskis.
Sava un kaimiņu veselība ir viens risks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) eksperts norādīja, šāda atkritumu dedzināšana arī palielina risku mājoklī izcelties ugunsgrēkam.
“Tās vielas pilnībā nesadeg. Pirmām kārtām, tās var bojāt pašu apkures ierīci. Ļoti ātri aizsārņo ciet apkures dūmejas un skursteņus. Pēc tam skursteņslaucītājs nevar tos kārtīgi iztīrīt, tāpēc ka viss ir pielipis ar plastmasas atliekām. Tās izkasīt ārā praktiski nav iespējams. Vieglāk ir skursteni noārdīt un uztaisīt jaunu. Ja pēc tam ilglaicīgi kurina, pārāk ilgi kurina vai kāda dzirkstele iekļūst dūmvadā, tad tās var arī smuki un kārtīgi degt,” pauda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Valsts vides dienestā atgādināja, ka par atkritumu dedzināšanu var tikt piemērots arī naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai līdz 2800 eiro.
Tiesa, kontrolēt to, ko savās krāsnīs kurina privātpersonas, ir teju neiespējami. Tomēr speciālisti norāda, ka
apkures iekārtu bojājums, neiespējamā skursteņa iztīrīšana vai pat ugunsnelaime ilgtermiņā izmaksās krietni dārgāk nekā atkritumu izvešana un šķirošana.
