ĪSUMĀ:
Mākslīgā intelekta centru veido ar mērķi veicināt uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai. Tā teikts sagatavotajā likumprojektā. Nekavēties ar likuma izstrādi mudināja Valsts prezidenta kanceleja. Tomēr diskusijās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskanēja vairāku institūciju pārstāvju un ekspertu bažas par izmantojamo datu drošības aspektiem.
Valsts prezidenta kanceleja rosinājusi likumā noteikt speciālo regulatīvo vidi vai tā saucamo “smilškasti” mākslīgā intelekta sistēmu testēšanai un attīstīšanai. Tas dotu tiesības šādu sistēmu attīstītājiem neievērot atsevišķu likumu prasības, lai veicinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi un testēšanu.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols norādīja, ka problēmas novērstas. “Likumprojekts ir krietni uzlabojies. Manuprāt, šobrīd tas tiešām ir gatavs, lai varētu tikt virzīts apstiprināšanai, un centrs varētu uzsākt savu darbību,” viņš sacīja.
Likumprojekta izstrādē piedalījās “Providus” vadītāja un pētniece Kažoka. Viņa pastāstīja, ka likumprojektā nu paredzēti vairāki aizsardzības mehānismi, lai nebūtu tā, ka darbības ar datiem varētu notikt bez atbildīgo valsts institūciju uzraudzības. Vēl gan nav skaidrības, kā ilgtermiņā finansēs Mākslīgā intelekta centra darbību, lai tas spētu attaisnot uz sevi liktās cerības.
Kažoka norādīja, ka ir vēl divi pašlaik neatbildami jautājumi.
“Lielākā neskaidrība, kā tas spēs funkcionēt, jo ir eksotiska formula struktūras izveidei. Otrs, vai šādas tiesības pieļaut atkāpes no likumiem, ko ar īpašu lēmumu noteic viens privāts nodibinājums, vispār ir konstitucionāls.
Pagaidām nav atbildes ne uz vienu no šiem jautājumiem. Pirmo jautājumu atbildēs dzīves realitāte, bet uz otro jautājumu gan jau kādā brīdī atbildēs Satversmes tiesa,” sacīja eksperte.
No valsts puses nodibinājuma dibinātāji būs no VARAM, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas. Zinātnes jomu pārstāvēs trīs lielo universitāšu pārstāvji, bet privāto sektoru – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Mākslīgā intelekta centra izveidei no valsts budžeta paredzēts novirzīt 370 000 eiro, bet turpmāk šo nodibinājumu no valsts budžeta nefinansēs.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa pastāstīja, ka finansējumu konkrētiem projektiem meklēs starptautiskos konkursos. Tāpat varēs piesaistīt privātos un valsts kapitālsabiedrību līdzekļus. Mākslīgā intelekta rīku trenēšanai ir nepieciešami dati, to izmantošanu noteic Eiropas Mākslīgā intelekta pakts. Datu drošībai būs veltīta liela vērība, ar piemēru ilustrēja Bāliņa.
“Piemēram, mums ir doma radīt labu risinājumu medicīnā kādas slimības agrīnai diagnosticēšanai, teiksim, balstoties un rentgena attēliem. Tad aktuāls ir jautājums, kā var piekļūt šiem datiem tādā vidē, kas ir kontrolēta, bez datu noplūdes, nelikumīgas izmantošanas un tamlīdzīgi. Mums vajag šos datus, lai uztrenētu šos algoritmus, un tajā pat laikā mums ir jāsargā mūsu cilvēku personas dati, sensitīvie dati,” stāstīja Bāliņa.
LIKTA prezidente uzsvēra, ka iecerētajā nodibinājumā līdzdarbosies publiskais, privātais sektors un universitātes. Regulējums veidots paātrinātā kārtībā, jo ir apziņa, ka mākslīgā intelekta rīku attīstībā kavēšanās nav pieļaujama.
“Ja tā ātruma šeit [ mākslīgā intelekta risinājumu meklējumos] nav, tad tevis arī nav. Un šajā trijotnē privātais sektors ir tas ātrākais. Šis ātrums mums ir jāiedod šim nodibinājumam,” sacīja Bāliņa.
Likumprojekta autori informējuši, ka mākslīgais intelekts var nodrošināt būtiskas konkurētspējas priekšrocības, turklāt tas virza inovācijas, kā arī tā pielietošana paaugstina produktivitāti. Vienlaikus VARAM atzīmēja, ka ar mākslīgā intelekta pielietojumu saistīti arī vairāki riski. To vidū ir neapzināta un nepareiza tā izmantošana, kas var radīt neprecīzus vai diskriminējošos rezultātus. Tas var tikt izmantots tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. VARAM norādīja, ka tādēļ ir būtiski stiprināt nacionālās spējas uzraudzīt, kontrolēt, risināt un preventīvi novērst ļaunprātīgus mākslīgā intelekta pielietojumus un uzbrukumus.
Paredzēts, ka Mākslīgā intelekta centru Latvijā nodibinās līdz 31. martam. Jauno likumu Saeima paredzējusi skatīt jau šajā ceturtdienā, 6. martā.
Latvija būs viena no pirmajām Eiropas valstīm ar šādu mākslīgā intelekta centru.
KONTEKSTS:
Bija paredzēts, ka Saeima par regulējumu Mākslīgā intelekta centra izveidei lemj jau februārī, bet deputāti norādīja, ka tomēr nevēlas sasteigt likuma izveidi. Tajā pašā laikā Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas vadītājs Arvils Kupris bija kritisks par šo lēmumu, norādot, ka Latvija jau atpaliek no citām valstīm mākslīgā intelekta attīstībā.
