Paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. “Kopumā SIF turpinās darbu,” teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.
Pēc Šuvajeva teiktā, panākta arī vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina “Progresīvie”.
Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. “Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tie, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti,” teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) žurnālistiem teica, ka lēmumi par iestādes nākotni tiks pieņemti pēc funkcionālā audita, kas noslēgsies nākamā gada sākumā.
Pēc audita plānots izvērtēt, kuras funkcijas nodot ministrijām, kuras saglabāt un vai mainīt iestādes nosaukumu.
“Viennozīmīgi šodien sarunā bija skaidrs, ka ne visas tās lietas, ko dara Sabiedrības integrācijas fonds, būtu viņiem jādara. To var nodot arī ministrijām, varbūt kaut ko varētu likt klāt. Novērst funkciju dublēšanos,” sacīja politiķis.
Ministrs klāstīja, ka sarunās panākta vienošanās par pašvaldību iesaistes atjaunošanu, lai novērstu maldinošu priekšstatu par fonda darbību, kā arī par nepieciešamību precizēt funkcijas.
Runājot par lēmumu nelikvidēt SIF, Valainis Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja, ka Valsts kontrole varētu veikt ārēju funkcionālu auditu.
“Jāsaprot, kur funkcijas būtu vislabāk novadīt – vai ministrijai, vai atstāt attiecīgajai institūcijai. Bez šāda audita tālākus lēmumus pieņemt nevar. Un tas, ka šī iestāde tiks reorganizēta, pēc šodienas sarunas ir pilnīgi skaidrs,” sacīja Valainis.
Valainis trešdien notikušās sarunas vērtēja kā ļoti konstruktīvas. Koalīcijas diskusijās arī panākts kompromiss par onkoloģijas centra rekonstrukcijas turpināšanu, papildu 4,8 miljoniem eiro lauku ģimenes ārstiem, kā arī tālāku budžeta tēriņu mazināšanu, tostarp “Rail Baltica” izmaksu samazināšanu par 200 – 300 miljoniem eiro.
Jautājums, par kuru netika panākta vienošanās, ir samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošana cūkgaļai. Par to varētu runāt 2027.gadā vai 2028. gadā. Samazinātā PVN likme 12% apmērā no nākamā gada 1. jūlija tiks ieviesta pienam, olām, mājputnu gaļai un maizei.
Savukārt attiecībā par PVN samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai divas ministrijas gatavos informatīvo ziņojumu. Tikai pēc tam valdībā lems par konkrētiem soļiem.
Koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi varētu tikt atsaukti – to apstiprināja abu partiju politiķi.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) žurnālistiem aizvadītās sarunas raksturoja kā konstruktīvas, kurās panākti vairāki kompromisi. Arī Ašeradens norādīja, ka visus partneru priekšlikumus apmierināt nebūs iespējams, daļai no priekšlikumiem tiks meklēts risinājums ārpus darba pie nākamā gada budžeta.
Koalīcija vienojusies sarunu par priekšlikumiem turpināt arī ceturtdien un piektdien.
KONTEKSTS:
ZZS aicināšot valdību konceptuāli vērtēt SIF reorganizācijas iespējas. ZZS uzskata, ka fonda administrācijas izmaksas aizvadīto gadu laikā ir nesamērīgi pieaugušas un daļu no fonda administrētajām programmām varētu nodot ministriju tiešā pārraudzībā.
ZZS iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžetam, kur norādīja, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. aprīlim būtu jāsāk reorganizācija, lai SIF mērķu un uzdevumu izpildi nodotu kompetentajām ministrijām. ZZS piedāvāja noslēgt SIF reorganizāciju līdz 2026. gada 1. jūlijam. ZZS uzskata, ka fonda administrācijas izmaksas aizvadīto gadu laikā ir nesamērīgi pieaugušas.
Arī “Apvienotais saraksts” (AS) savos priekšlikumos nākamā gada valsts budžetam rosina likvidēt SIF administrāciju, savukārt programmas pārcelt pie ministrijām atbilstoši kompetencei, kuras programmu un projektu vadību nodrošina no piešķirtajiem līdzekļiem. AS piedāvā novirzīt ietaupītos līdzekļus valsts parāda un deficīta mazināšanai.
Par šo iniviatīvu bažas pauda Latvijas Pilsoniskā alianse. Organizācija norādīja, ka to var vērtēt kā mēģinājumu vājināt pilsonisko sabiedrību, līdzdalību un neatkarīgu masu mediju vidi, jo tas iekļaujas plašākā tendencē ierobežot demokrātiskos procesus Latvijā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) izteicies, ka priekšlikums SIF funkcijas pārdalīt ministrijām nav jēdzīgs.
Saeima konceptuāli atbalstījusi valsts budžetu pirmajā lasījumā, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumu.
2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
