Krustpils luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī – pirmā ēka dibināta 1618. gadā, bet pirms 200 gadiem tika iesvētīta atjaunotā mūra baznīca. Jumta remontu draudze gaidīja jau sen.
“Caurumi jau jumtā bija, tur turpināja sūkties cauri ūdens, apakšā stāvēja bļodas,
un balkonā pilnīgi visi griesti ir sabojāti tā, ka katru dienu birst apmetums, un ar to grūti cīnīties,” stāstīja Krustpils luterāņu draudzes priekšniece Anna Vītola.
Krustpils luterāņu baznīcas jumta remonts Foto: Novadu TVKrustpils luterāņu baznīcas jumta remonts Foto: Novadu TVKrustpils luterāņu baznīcas jumta remonts Foto: Novadu TVKrustpils luterāņu baznīcas jumta remonts Foto: Novadu TV
Atšķirībā no citiem dievnamiem Krustpils baznīcas jumta segums ir cietis ne tikai nokrišņu ietekmē, bet arī apšaudēs Pirmajā pasaules karā.
“Viena skārda loksne ir pilnīgi uztaisīta par sietu, tur attiecīgi ir sprādzis kāds lādiņš. Tur šis skārda gabals ir burtiski ar šķembām sacaurumots,” atklāja būvuzraugs Armands Liede.
Lai vēstures liecības neietu zudumā, daži bojātie fragmenti tiks saglabāti un nodoti draudzei.
“Tad, kad ņēma [jumtu] nost, tad mēs ieraudzījām, ka tas ir īpašs metāls, – uz katras sloksnes ir strausa emblēmiņa. No vienas puses, – žēl, ka mēs mainām uz jaunu, bet mēs esam tik ļoti priecīgi, ka mums būs jauns jumts!” atzina Krustpils luterāņu draudzes priekšniece Anna Vītola.
Gadiem ilgi draudzei nebija vajadzīgo līdzekļu, bet pērn Ministru kabinets piešķīra finansējumu ārkārtas situāciju novēršanai četrās Latvijas sakrālajās celtnēs, tostarp 268 000 eiro jumta nomaiņai Krustpils baznīcā. Būvniekiem netrūkst izaicinājumu, jo zem skārda atklājas sapuvušas koka konstrukcijas.
“Tikko mēs pataisām vaļā, tad brīžiem rokas nolaižas, kad tu redzi – tur ir “kapi”, bet neko – tiek uzreiz risināts jautājums ar būvuzraugu, ar arhitektu,” norādīja SIA “Jumeita” valdes priekšsēdētājs Juris Skrebelis.
Iespēju robežās draudze jau iepriekš ir veikusi remontdarbus, bet vajadzību ir vēl ļoti daudz.
Vērienīgākā atjaunošana notika pirms 100 gadiem, jo karš dievnamu bija pārvērtis īstā postažā.
“Zvanus nometa zemē un pārlēja lodēs, ērģeļu stabules tika izmantotas kandžas tecināšanai, bet altārgleznu saplēsa strēmelēs un izmantoja kāju autiem,” stāstīja Krustpils luterāņu draudzes priekšniece Anna Vītola.
Tāpat kara laikā lielgabala lādiņš notrieca bronzas gaili, kas tā arī netika atjaunots. Šobrīd torni rotā metāla krusts.
