ĪSUMĀ:
Latvijā rekordtempā paplašina koku ciršanas iespējas
Šonedēļ rekordtempā noslēdzās publiskā apspriešana par noteikumiem, kas būtiski mainīs koku ciršanas kārtību teritorijās ārpus meža, pamatā – pilsētās un ciemos. Vides eksperti par to uzzināja nejauši, lai arī bija aizdomas, ka izmaiņas varētu kādā brīdī parādīties.
“Profesionālās organizācijas – ne dendrologi, ne Latvijas Dabas fonds, Latvijas arboristu biedrība nezināja. Ne arboristi, ne Dendrologu biedrība, neviens! Pat ne pašvaldību darbinieki, kas reāli strādā ar koku ciršanas noteikumiem, nezināja. Nu tā, ja tu speciāli katru dienu neej Valsts kancelejas izsludinātajos grozījumos iepazīties ar normatīviem. Vienkārši nebija šīs informācijas,” sašutis Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs.
Ceļš līdz noteikumiem bija garš. Pirms gada Ekonomikas ministrija sagatavoja plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu attīstītājiem. Te piedalījās pārstāvji no valsts iestādēm un biznesa vides, tostarp būvnieki un “Latvijas Valsts ceļi”.
Šī brīža ierosinājuma autore ir Zemkopības ministrija, kas ir balstījusies pašvaldību aptaujā.
Viena no būtiskākajām izmaiņām – ļaut bez saskaņošanas pašvaldībā izcirst daudz resnākus kokus – esošo 20 centimetru diametra vietā prasīt atļauju cirst kokus, sākot no 35 centimetru diametra.
Šobrīd, lai nocirstu koku ar 30 centimetru diametru, ir jālūdz pašvaldības atļauja, taču nākotnē bez tās varēs arī iztikt. Priekšlikumu iesniedza pašvaldības, taču Zemkopības ministrija neprecizē, kuras tieši un kāpēc ierobežojumi ir tieši līdz 35 centimetriem.
Kāpēc tagad varēs cirst resnākus kokus?
Bet līdz 35 tomēr ir diezgan liels palielinājums, kāpēc tieši šis skaitlis?
“Tas bija priekšlikums. Mēs diskutēsim, mēs runāsim – varbūt 30, varbūt 35. Nav tā, ka būtu kādu zinātniski aprēķini, ka tieši šāds, bet tas bija pašvaldību novērojums, no viņu pieredzes,” skaidro ZM Meža departamenta vecākā eksperte Lelda Pamovska.
Ministrijai nav datu arī par to, cik koku gadā vispār izcērt ārpus meža, kur nu vēl specifiski diametrā no 20 līdz plānotajiem 35 centimetriem. Zināms, ka pirms diviem gadiem pašvaldības izskatīja astoņarpus tūkstošus iesniegumu par koku ciršanu.
2023. gadā 39 pašvaldības izskatīja 8637 iesniegumus, kamēr Dabas aizsardzības pārvalde 2023. gadā izsniegusi 1311 atzinumus.
No tiem 1300 vērtēja Dabas aizsardzības pārvalde. Ministrija pieļauj, ka pēc izmaiņām iesniegumu skaits varētu samazināties pat par trešdaļu.
“Šobrīd ir publiskā apspriešana. Mēs saņemsim, protams, oficiāli šos iebildumus, bet es zinu, ka dabas aizsardzības organizācijas – viņām nepatīk šī pieeja, viņas vēlas saglabāt šo birokrātiju, un nedzird tos argumentus, ko saku es, ka laukos jau šobrīd cilvēki saudzē kokus, un tāpat varētu arī attiekties pilsētā,” pauž zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze.
Rīgā izmaiņas vērtē negatīvi
Lai arī koku ciršanas noteikumus mīkstina pašvaldību dēļ, lielākā no tām – Rīga – izsakās noraidoši.
“Tātad, pirmkārt, ļoti daudz jaunu un perspektīvu koku var tikt nocirsti, pretējā gadījumā viņi varētu tikt saglabāti. Kā arī pašvaldībai būs jāpārskata vietējas nozīmes aizsargājamo koku saraksts,” pauž Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs Viesturs Freimanis.
Rīga ir aplēsusi, ka izmaiņu dēļ būtiski saruks naudas apjoms, ko tā saņem par izcirstajiem kokiem un iegulda jaunu apstādījumu veidošanā.
Būtiski – tas nozīmē līdz 90% jeb trīssimt tūkstošiem eiro. Jo mainīsies arī zaudējumu atlīdzības princips.
Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu, kas iemaksātas Mājokļu un vides departamentam un tiek izlietotas koku kopšanai pašvaldības budžeta programmas “Pilsētas apstādījumu uzturēšana un atjaunošana” ietvaros.
“Ja rīt stātos spēkā šie grozījumi, tad mums turpmāk būtu koku skaita ziņā jāsaskaņo tikai 10 % no visiem kokiem, kurus mēs saskaņojam šobrīd,” skaidro Freimanis.
Dabas aizstāvji grozījumiem nepiekrīt
Pret resnāku koku brīvu ciršanu iestājas Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un atgādina par pārkāpumu procedūru, kas uzsākta pret Latviju saistībā ar nepietiekamu dabas aizsardzību.
“Piemēram, viens no tādiem gadījumiem ir konkrētu kukaiņu – lapkoku praulgrauža – nepietiekama aizsardzība. Un tieši šis kukainis mīt vecos platlapju kokos, ozolos un citos,” skaidro DAP ģenerāldirektores vietnieks Andris Širovs. “Viņiem patīk resni, veci koki. Un tad sanāk, no vienas puses, mēs cenšamies šo pārkāpumu procedūru tā kā novērst un uzlabot aizsardzību veciem kokiem. No otras puses, mēs ļaujam atkal vecākus kokus izcirst vienlaicīgi.”
Vides organizācijas iebilst arī pret priekšlikumu atļaut īpašniekiem brīvi cirst kokus slēgtā privātā teritorijā, piemēram, pagalmā, neatkarīgi no celma caurmēra.
“Arī tā cilvēka labbūtība viņa privātajā pagalmā ir nozīmīga. Ja tas koks patiešām tam cilvēkam traucēs, tad viņš darīs visu, ko var, lai viņš no tā koka tiktu vaļā,” uzskata Lelda Pamovska, ZM Meža departamenta vecākā eksperte.
“Katrs koks iekšpagalmā ir svarīgs un tāpēc vajag to mazo administratīvo bremzīti, kas pasaka, bet tiešām padomājiet, vai jūs gribat cirst to koku,” piebilst Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs.
Bez saskaņošanas varēs cirst arī ceļmalās un alejās
Līdzīgu principu – ļaut cirst bez liekas saskaņošanas – Zemkopības ministrija attiecina arī uz ceļmalām un alejām, kur kokus varēs pēc saviem ieskatiem nocirst autoceļa īpašnieks. Iepriekš ne reizi vien šādi apturēta ainavisku aleju izciršana. Savukārt būvnieki varēs cirst kokus arī putnu ligzdošanas laikā – no aprīļa vidus līdz jūnija beigām.
“Šajā administratīvā sloga mazināšanas procesā sākotnēji un līdz šim ir dominējušas tieši ekonomiskās intereses, bet vēl jau ir sabiedrības kopīgās intereses kaut vai patīkamai dzīves videi pilsētā un ciemos un dabas daudzveidības, dabas kvalitātes intereses,” norāda Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele. “Un ļoti svarīgi ir šīs intereses visas saprātīgi saskaņot, izvērtēt un vienoties par kādu saprātīgu risinājumu. Citādi, mēģinot mazināt administratīvo slogu, tas slogs tiek radīts vēl lielāks, kaut vai noteikumu apspriešanas laikā.”
Pašvaldībām plāno ļaut arī pašām izlemt, vai tās vēlas rīkot publisko apspriešanu pirms koku izciršanas pilsētā vai ciemā. Grozījumu redakciju vēl sola precizēt, taču zemkopības ministrs ir apņēmības pilns virzīt jaunos noteikumus izskatīšanai valdībā jau šopavasar.
