Daugavpilī darbojas vairākas tūrisma firmas, kas aktīvi piedāvā ceļojumus uz Baltkrieviju.
Viens no tūroperatoru pārstāvjiem savu vārdu atklāt nevēlējās, taču norādīja, ka tie, kuri apmeklē agresorvalsti, lielākoties brauc veselības uzlabošanas nolūkos.
Interesants fakts – tūroperatora mājaslapā norādīts, ka uzņēmums neatbild par robežas šķērsošanu.
Tūrisma firmas “Mari” pārstāve norādīja: “Kā jau lems mūsu valsts, tā jau būs, tikai daudzi cilvēki paliks bez darba. Ceļo. Vairāk brauc veselības tūrismā uz sanatorijām.”
Arī vairāki uzrunātie iedzīvotāji Daugavpilī norādīja, ka ir pret šādu liegumu iebraukšanai Baltkrievijā.
“Man apglabāti radinieki Baltkrievijā. Uz kapusvētkiem vienmēr ir obligāti jābrauc. Tagad kapi būs pamesti,” sacīja daugavpiliete Zina.
“Kad bija atvērts robežkontroles punkts “Silene”, tad varēja braukt reizi mēnesī, ieliet pilnu degvielas bāku lētāk, produktus,” atklāja kāds daugavpilietis.
Robežas kontrolpunktā “Pāternieki” norādīja – regulāro robežas šķērsotāju skaits no Latvijas uz Baltkrieviju ir aptuveni 60 000 gadā.
“Brauc gan veci cilvēki, gan jauni cilvēki. Ceļošanas mērķis arī ir dažāds – pārsvarā tas ir radinieku apmeklējums. Brauc tūrisma grupas uz koncertiem, pasākumiem. Protams, ka plāno braukt iepirkties – tas arī ir bieži,” par ceļojumu iemesliem pastāstīja “Pāternieku” robežkontroles punkta priekšnieks Pjotrs Krukovskis.
Tikmēr likuma izmaiņu izstrādātāji norādīja – Latvijas pilsoņi var nonākt nepatikšanās agresorvalstī nejaušības vai tīšu provokāciju dēļ. Būtisks ir arī morālais aspekts.
“Tūrisma aģentūras nav sapratušas to, ka tās veido biznesa attiecības ar agresorvalsti. Te ir arī tāds morāls jautājums – kāpēc mēs kaut kādā veidā stiprinām ekonomiskās saites un tādā veidā stiprinām šo valsti,” norādīja nu jau bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”).
Pēdējā laikā Baltkrieviju apmeklējušo Latvijas pilsoņu skaits samazinājies, toties par 35% palielinājusies Eiropas Savienības un trešo valstu pilsoņu plūsma. Ārlietu ministrijā norādīja, ka aizlieguma jautājumi ir jāturpina koordinēt Baltijas valstu un Polijas mērogā.
KONTEKSTS:
Uzsverot, ka “šis ir valsts drošības jautājums”, Saeima plāno aizliegt tūrisma braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti rosina grozīt Tūrisma likumu, lai Latvijas tūrisma uzņēmumiem būtu aizliegts piedāvāt un sniegt pakalpojumus abu valstu teritorijās. Mērķis – mazināt riskus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu cilvēktiesību pārkāpumiem un novērst viņu vervēšanu Krievijas vai Baltkrievijas labā. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija gan apšauba, vai šāds aizliegums būs efektīvs un risinās problēmu.
