Visvairāk saslimušo – Rīgā
No 49 leptospirozes saslimšanas gadījumiem trešdaļa reģistrēta Rīgā, bet 14 gadījumu – Cēsu un Siguldas novadā. Vairāki gadījumi konstatēti Salaspils un Ogres novadā, bet līdz pāris gadījumiem – vēl vairākās citās vietvarās. To Latvijas Radio noskaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Leptospirozes simptomi līdzinās gripai. Ļoti raksturīgas ir muskuļu sāpes kājās, arī acu apsārtums. Veselības stāvoklis var strauji pasliktināties.
SPKC teica, ka Latvijā pieaugusi arī grauzēju pārnēsātās bīstamās tularēmijas izplatība. Šogad un pērn reģistrēti 13 slimnieku. Jāatzīmē, ka no 2020. līdz 2023. gadam šī slimība nebija reģistrēta. Abu slimību simptomi ir līdzīgi. Tikai pie tularēmijas var veidoties čūlas un var būt palielināti limfmezgli.
Viens no infekcijas izplatības iemesliem – cilvēki sākuši retāk mazgāt rokas.
“Ļoti daudz, varētu teikt, ka lielākajai daļai pacientu tomēr ir bijusi šī saskarsme ar grauzējiem. Vai tiešā veidā viņi ir redzējuši, vai nu arī viņi nenoliedz to klātbūtni. Piemēram, ir pamanījuši grauzēju pēdas savā dārzā vai augļos, vai dārzeņos, ka tie grauzēji kaut kur ir bijuši. Un izskaidrojums varētu būt – šogad mums ir bijusi vēsā un lietainā vasara. Tie ir labvēlīgi apstākļi, kad leptospirozes baktērijas, nokļūstot ārējā vidē, var ilgstoši saglabāties,” skaidroja epidemioloģe Sigita Geida.
Rīgā savairojušās žurkas
Žurkas jo īpaši izplatījušās Rīgas centrā gar kanālu posmā no Centrāltirgus līdz Kronvalda parkam.
“Rīgas mežos” norādīja, ka žurku inde nav kļuvusi dārgāka, bet to nākas izmantot vairāk nekā pērn. Pagājušajā gadā Rīgas dārzos un parkos žurku indēšanai veltīja 1600 eiro, bet šogad jau gandrīz 3000 eiro. Lai gan kopējās izmaksas nav lielas, tas parādot, ka žurku kļuvis vairāk. Par žurku izplatību ziņojot arī iedzīvotāji.
Lai samazinātu žurku izplatību, iedzīvotāji aicināti nebarot putnus, jo barība piesaista grauzējus
Parkos un dārzos arī biežāk tiek savākti atkritumi un zem lielajām atkritumu tvertnēm izveidota režģu sistēma, lai žurkas pa caurumiem, kas ir atkritumu urnu apakšā, nevarētu ielīst urnās un tur baroties.
Pele Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
“Mēs no savas puses, apsaimniekojot Rīgas zaļo infrastruktūru, esam veikuši visu, lai mazinātu žurku izplatību, bet tas realitātē tā neatspoguļojas. Mēs ar pētniecību nenodarbojamies. Mums ir tikai faktu konstatācija, ka tā problēma ir pilsētā. Mūsuprāt, ar šo problēmu kompleksu vajadzētu arī cīnīties Rīgā, un tas ir iespējams. Noteikti, ka “Rīgas namiem” ir sava metode, kā viņi dara, vai Centrāltirgum ir sava metode, bet tādus vienotākus, kompleksākus risinājumus šobrīd mēs pilsētā neredzam,” atzina “Rīgas mežu” pārstāve Ieva Geistere.
Žurkas novērotas arī citviet Rīgā, bet gar Pilsētas kanālu – visvairāk.
Pašvaldība sniedza vispārīgu komentāru, sakot, ka rudenī un ziemā žurkas kļūst pamanāmākas, jo laukā mazinās to barība. Pati pašvaldība žurkas neapkaro. Par to ir atbildīgs katras teritorijas apsaimniekotājs.
“Visos Rīgas pašvaldības īpašumos, teritorijās žurku indēšana notiek regulāri, un arī saskaņā ar likumu katras teritorijas ēkas apsaimniekotājam ir pienākums veikt deratizāciju vairākas reizes gadā. Pašvaldības savos īpašumos to dara regulāri un konsekventi,” uzsvēra pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.
Pašvaldībā arī teica – kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis.
Pētnieciskiem nolūkiem aicina iedzīvotājus piegādāt grauzējus
Monitoringu uz grauzēju pārnēsātajām slimībām pirmo reizi veic zinātniskais institūts “Bior”, kas vēlas noskaidrot vairāku infekcijas slimību izplatību savvaļas grauzēju populācijā: leptospirozes, tularēmijas un hanta vīrusu.
Pētījuma rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības un dzīvnieku veselības jomas datu bāzes papildināšanā, palīdzot labāk izprast infekciju izplatības ceļus un riskus Latvijā.
Tādēļ “Bior” līdz nākamā gada sākumam aicina iedzīvotājus un uzņēmumus pētniekiem nogādāt 250 grauzēju.
“Mēs negaidām dzīvus grauzējus.
Ideālā variantā tie ir lamatās noķerti un jau nobeigušies dzīvnieki.
Ja iedzīvotāji vai deratizācijas uzņēmumi atrod nobeigušos dzīvnieku, kurš ir bijis iepriekš inficēts, arī tādu mēs pieņemam. Tur gan ir jārēķinās, ka tad patoloģiski anatomiskajā sekcijā ne vienmēr varēs vienkārši atšķirt, vai tās ir indes izraisītas izmaiņas vai slimības izraisītas izmaiņas. Tālāk jau pēc rezultātu analīzes varēs informēt pašvaldības par nepieciešamo rīcību. Varēs sagatavot kaut kādus papildu informatīvos materiālus iedzīvotājiem, ja būs nepieciešams,” pastāstīja institūta direktore Olga Valciņa.
Sabiedrības aktivitāte pagaidām neesot liela – nedēļas laikā pētniekiem piegādājuši mazāk nekā 50 grauzēju.
