ASV prezidents Donalds Tramps savā uzrunā Kongresam neminēja iepriekš skaļi izskanējušo paziņojumu, ka ASV atcels militāro palīdzību Ukrainai. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka joprojām ir jāsagaida oficiāls paziņojums no ASV, lai skaidri zinātu, tieši kāda un kur militārā palīdzība ir apturēta vai atcelta. Šobrīd nodarboties ar kaut kādiem pieņēmumiem nevajadzētu.
Taču Trampa uzrunā teiktais, iespējams, nozīmē, ka ASV un Ukrainas savstarpējās diplomātiskās attiecības uzlabosies un tomēr izpildīsies trīs nosacījumi – Ukrainai būs militārā palīdzība no ASV, tiks parakstīts līgums par ASV līdzdalību Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvē un tiks meklēts veids, kā Ukraina ar Krieviju varētu atrast politisko risinājumu, un bažas, ka Krievija varētu izmantot situāciju, nepiepildīsies, vērtēja prezidents.
Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pauda, ka Trampa uzruna Kongresam bija vērsta uz iekšpolitiku. Sprūds norādīja, ka, runājot par Ukrainu, tika pieminēts uzstādījums par virzīšanos uz mieru un tas, ka Tramps novērtē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstuli par abpusējās vēlmes virzīšanu uz priekšu. Tas liecinot, ka pēc neveiksmīgās tikšanās abas puses mēģina nogludināt domstarpības.
Telefonintervija ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu 5min
Vērtējot ASV un Eiropas attiecību dinamiku, Sprūds uzsvēra, ka tās nebūtu jāuztver dramatiski – jau Trampa pirmās prezidentūras laikā esot bijusi “merkantilā konkurence”, un līdzīga situācija varētu būt arī turpmākajos četros gados.
“Stratēģiski, militāri mēs esam bijuši cieši sabiedrotie. Jā, protams, ka ASV Trampa vadībā ir pamatoti pieprasījusi arī Eiropas militāro aizsardzības izdevumu palielināšanu. Latvija šeit rāda priekšzīmi, bet daudzām Eiropas valstīm būtu jāseko Latvijas piemēram un prezidenta Trampa aicinājumam.
Ja mēs vēlamies letālu, spēcīgu NATO, kā arī ir izteicies ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, tad mums visiem ir jāiegulda aizsardzībā, un šobrīd tie noteikti vairs nav tikai 2% no IKP, ir jāiegulda vairāk,” uzsvēra Sprūds.
Savukārt to, ka šobrīd var tikai spekulēt, kādi ir ASV prezidenta nodomi un nosacījumi, parakstot miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu, šorīt Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”). “Šobrīd liels darbs ir jāpaveic diplomātijai, tai skaitā Eiropas Savienībai ir jābūt vienam no stabilizējošiem spēkiem, kam daudz jāstrādā ar ASV prezidenta administrāciju un jādara viss iespējamais, lai panāktu ilgstošu un taisnīgu mieru,” viņa sacīja.
Tāpat Melbārde akcentēja, ka visi pēdējā laika notikumi pasaulē ir bijuši kā “pozitīvs satricinājums” Eiropas Savienībai attieksmē pret savu drošību un aizsardzību. Tā nesnauž, un šobrīd notiek koordinēts, mobilizējošs darbs – viens no piemēriem ir Eiropas Komisijas prezentētais 800 miljardu eiro aizsardzības plāns Eiropai un atbalsts Ukrainai.
“Šeit ir jāsaprot, ka uz spēles, protams, ir ne tikai Ukrainas nākotne, Eiropas nākotne, bet zināmā mērā arī visa noteikumos balstīta starptautiskā kārtība.
Latvija, Eiropas Savienība, arī Ukraina stāv to valstu pusē, kurai ir būtiski šie noteikumi. Mēs vēlamies arī ticēt, ka ASV joprojām pārstāv šīs vērtības,” teica Melbārde.
Tramps savā uzrunā Kongresam norādīja, ka ASV valdība sniegusi simtiem miljardu dolāru lielu atbalstu Ukrainas aizsardzībai. “Tikmēr Eiropa diemžēl ir iztērējusi daudz vairāk naudas, pērkot Krievijas naftu un gāzi, nekā aizstāvot Ukrainu,” viņš piebilda.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā joprojām nedzīvojam pēc dubultmorāles – nākam ar paziņojumiem par palīdzību un atbalstu Ukrainai, bet tajā pašā laikā joprojām tirgojamies ar Krieviju –, prezidents uzsvēra, ka ne tikai Latvija, bet arī ASV un Eiropa nav pārtraukusi tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai tā ir dubultmorāle vai vienkārši nespēja vienoties par atsevišķiem jautājumiem, esot cits jautājums. Prezidents piekrita, ka tas nav pareizi, bet tajā pašā laikā bieži vien Latvija nacionālā līmenī var ko nolemt, bet Eiropā šī ideja tiek bloķēta, kas faktiski nozīmē, ka to būs iespējams apiet.
Arī premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) piekrita prezidentam, uzsverot, ka vienmēr daudz tiek prasīts no valdības, taču šajā jautājumā daudz var izlemt arī paši uzņēmēji.
