Būtu nepieciešamas aptuveni 100 tonnas
Sadarbība ar skolām Latvijas biškopjiem nav nekas jauns – nu jau 12 gadu tiek īstenots sociāli izglītojošs pasākums “Eiropas medus brokastis”, kad bitenieki dodas uz skolām, iepazīstina ar savu profesiju un ir iespēja degustēt medu. Šogad izmēģināja medusmaizes iekļaut arī ēdienreizēs.
“Latvijā biškopjiem būtu jāsaražo, noapaļojot uz leju, apmēram 100 tonnas medus vienā mācību gadā, kas savukārt veido kādus 5% no tā, ko mēs šobrīd Latvijā saražojam. Tā kā – tas nav daudz un to saražot Latvijā var.
Šobrīd šo apjomu mēs eksportējam. Var būt, ka citu valstu bērni ēd šo medu tai laikā, kad mēs to varētu piedāvāt Latvijas skolās,” sacīja Kronbergs.
Skolu ēdienkartēs rosina iekļaut medu 3min
To, ka medus apjoma nodrošināšana nebūtu problēma, apstiprināja arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis. Biškopības kooperatīvi varētu palīdzēt īstenot sadarbību ar skolu ēdinātājiem. Patlaban tādi ir trīs.
“Kooperācija biškopībā ir jauna lieta, bet pilnīgi noteikti šeit ir perspektīvas,” piebilda Brusbārdis.
Skolu pusdienas īpaši nesadārdzinātu
Medus nav lēts produkts, tādēļ ir jautājums arī par finansējumu. Kroberga aprēķini liecina, ka nekas neiespējams tas nav: “Lai katram bērnam Latvijā skolā būtu iespēja reizi nedēļā nogaršot vienu karoti medus, tie būtu 5 centi jeb 1 cents dienā, sadalot uz nedēļas dienām. Principā nekas tāds īpašs no izmaksu viedokļa.”
To, ka skolu pusdienas medus iekļaušana nesadārdzinātu, atzina arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane: “Ja mēs, piemēram, ieliekam desertā rupjmaizes šķēli ar medu un ir skolas piens klāt, tas noteikti nebūs dārgāk kā cits deserts.”
Dreimane norādīja – skolu ēdinātāji ir gatavi iekļaut medu ēdienkartēs, bet bažīgu dara tas, ka medus vairs nav tik būtiska uztura sastāvdaļa, kā bija kādreiz.
“Kur mēs pērkam medu? Pārsvarā tirdziņos, jo zinām, ka tas ir īsts produkts. Lielveikalā pērkot medu, nav pārliecības [ka īsts produkts]. Medus paliek vairāk kā tāds našķis, kas no tirdziņa atnests mājās, nevis ikdienā patērējams produkts,” atzina Dreimane.
Viņasprāt, vispirms būtu jāsāk ar izglītošanu un sapratni par medus labajām īpašībām – kāpēc man labāk ir apēst medus karotīti nekā konču.
Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs vēl norādīja, ka medus jau ir iekļauts to produktu skaitā, kuriem jābūt skolu ēdienkartēs.
“Diskusijās ar pašvaldības pārstāvi konstatējām, ka jau šobrīd ir iepirkumos sarakstā medus. Ja medus šobrīd ir sarakstā, kādēļ tas nenonāk pie bērniem? Jāskatās, kādi ir bijuši šie faktori,” piebilda Brusbārdis.
Arī Kronbergs uzsvēra – jau šobrīd izglītības iestādes var ēdienkartē iekļaut medu, ir tikai jāmeklē sadarbības iespējas ēdinātājiem, biškopjiem, ieinteresētiem jābūt arī vecākiem.
“Kā redzam, šķēršļu likumdošanā vai budžetā pat tā īsti nav. Varbūt esam arī pieraduši, ka kāds no augšas uzspiedīs un pateiks, ka tagad vajag ēst medu. Katram pašam ir jānotic un ir jāsāk darīt,” pauda Kronbergs.
