Ķekavas muzeja krātuvē stāv kāda metālā atlieta seja. Tā tiek ļoti rūpīgi kopta un apmeklētājiem izrādīta īpašos svētkos. Šī seja ir Brīvības pieminekļa skulptūras atlējums. To muzejam dāvinājusi 20. gadsimta sākuma Latvijas diplomāta, ķekavnieka Pētera Sējas ģimene.
“Laikā, kad sāka domāt par Brīvības pieminekli, par pamatakmeni tika izvēlēts travertīns, kurš atrodas Itālijā, un tolaik Pēteris Sēja arī atradās diplomātiskajā dienestā Itālijā, un viņš bija viens no tiem, kas palīdzēja vai sekmēja šī materiāla nogādāšanu Latvijā. Un vēlāk Brīvības pieminekļa rīcības komiteja par šo viņa palīdzību viņam dāvināja šo cilni,” stāstīja Ķekavas novadpētniecības muzeja vadītāja Ināra Rumbina.
Šādi mazāka izmēra metāla atlējumi ir tikai trīs un, visticamāk, darināti kā īpaši suvenīri.
Metāla seja veidota kā maska. Īpatnēji, ka, ar neapbruņotu aci skatoties, atlējuma iekšpuse šķiet parasta. Tomēr kameras objektīvā tā gluži vai atdzīvojas un rodas sajūta, ka skatiens seko līdzi.
No vara skārda darinātā deviņus metrus augstā Brīvības skulptūra bija viena no pēdējām izveidotajām pieminekļa daļām. Līgums ar zviedru metālkalēju Ragnāru Mirsmēdenu tika noslēgts 1935. gada februārī, tātad tikai deviņus mēnešus pirms Brīvības pieminekļa atklāšanas.
“Pieminekļa celtniecības gaitai visi sekoja līdzi, un pa vidu bija dažādas ķibeles. Un tas, protams, presei patīk, ka tur nepiemērotos apstākļos glabāti akmeņi, kas ziemās sasprāguši un tā tālāk. Un visam tam jau sabiedrība seko līdzi, kā tas tiek būvēts,” klāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks Toms Ķikuts.
Lai vāktu ziedojumus pieminekļa būvniecībai, tika izveidota Brīvības pieminekļa komiteja un visā Latvijā darbojās apriņķu komitejas.
Ziedojumu zīmes tika glabātas kā ģimenes relikvijas.
Kāds skatītājs atsūtīja foto ar vēstuli, ko prezidents Gustavs Zemgals 1930. gada februārī sūtījis ormanim Eduardam Vanagam, kurš darbojās Ķemeru pilsētas komitejā, izsakot pateicību par aktīvu darbu līdzekļu vākšanā.
1930. gads. Valsts prezidenta Gustava Zemgala vēstule Eduardam Vanagam no Ķemeriem – pateicība par ziedojumu vākšanu. E.Vanags ( 1890.- 1970.) bijis 1.Pasaules kara veterāns, Augustovas un Ziemassvētku kauju dalībnieks, Pilsoņu kara dalībnieks Krievijā. Ķemeru ormanis, Latviešu veco karavīru biedrības biedrs, Ķemeru Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas vadītājs. Foto iesūtījis Uldis Vanags.
Uz Brīvības pieminekļa atklāšanu Rīgā cilvēki brauca no visas Latvijas.
Okupācijas muzeja krājumos saglabājušās cilvēku atmiņas par to dienu.
“Es atceros, kā bija apklāts, es biju students,” atminējies pieminekļa atklāšanas aculiecinieks.
“Es stāvēju malā un atceros, kā tie paltraki krita nost,” paudusi notikuma aculieciniece.
1935. gads. Marija un Jurijs ar meitu Elvīru dodas uz Brīvības pieminekļa atklāšanu. Foto no Elvīras Stikānes arhīva. 1935. gads. Atklāšanas foto, kam otrpus karavīra Augusta Urdziņa sveiciens mājiniekiem Jaunajā gadā. Foto no A.Urdziņa ģimenes arhīviem 1950. gads, māsas Zaļkalnes. Foto iesūtījusi Dina Bērziņa 1952.gads, Kokorēviču ģimene – Minna, Jevģēnija, Dmitrijs, Valērijs. Iesūtījus Jadviga Starka.
Nākamajos gados līdz Otrajam pasaules karam Brīvības piemineklis tiešām kļuva par īpašu vietu latviešiem.
“Piemineklis ļoti ātri nostiprināja savu simbola lomu, un
tas patiesībā ne vienmēr tā notiek, ka dažos gados tas kļūst par tādu vietu, kas asociējas ar valsti,
ar valstiskumu tādā ļoti plašā spektrā,” stāstīja Ķikuts.
To gan arī valstiski veicināja.
20. gadsimta 30. gados bija noteikums, ka valsts iestāžu darbiniekiem, ejot garām Brīvības piemineklim, tas jāsveicina, noceļot cepuri.
Šajā laikā Brīvības laukumā tika rīkoti arī svētku pasākumi, nelielas militārās parādes. Un tad jau Latvijā sāka skanēt kara zalves, piemineklis ieguva savu sāpīgi simbolisko nozīmi un daudziem kļuva par atmiņām.
50 santīmu ziedojumu marka Brīvības piemineklim. Abrenes apriņķa lauku jaunsaimnieka bībelē ielīmētās ziedojumu markas pircējs -visticamāk, bijis Jānis Valeskalns, kurš dzīvē Brīvības pieminekli netika redzējis, varbūt vien avīzē. Foto iesūtījusi Marta Valeskalne Pastkarte, gads nezināms. Iesūtījusi Daina 20. gadsimta 50. gadu beigas. Kauņas lauksaimniecibas augstskolas studentu apmaiņas vizīte pie LLU studentiem. Iesūtījis Uldis Vanags 1960.gads. Gunāra Egles slepus veikts foto ar Brīvības pieminekli no Bastejkalna puses. Foto Iesūtījusi Līga Egle
Latvijas Televīzija saņēmusi ne vienu vien ģimenes arhīvu dārgumu ar unikālām fotogrāfijām un pastkartēm, kurās fiksēts Brīvības piemineklis dažādos laikos. Latvijas Televīzija aicina ar tām dalīties arī turpmāk.
