Celts par darbaļaužu savāktiem līdzekļiem. Šādu pamatojumu kultūras mantojuma sargi izmantoja padomju gados, lai neļautu Brīvības pieminekli iznīcināt.
Kad 1980. gadā notika Maskavas olimpiskās spēles, burāšanas regate notika Tallinā. “Daudzi olimpisko spēļu apmeklētāji ieradās Tallinā arī caur Rīgu. Un tāpēc jau iepriekš tika pievērsta uzmanība arī vairākiem kultūras pieminekļiem,” sacīja kultūras mantojuma eksperts Juris Dambis.
2001. gads. Brīvības pieminekļa uzpošanas darbi Rīgas 800 gadu svinībām Foto: Juris RambaZvaigžņu aizmetināšans procesu, ko veic J.Rumba, uzrauga Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja metāla priekšmetu restaurators Zigmunds Drenģers (pa labi) Foto: Juris RambaSkats uz zvaigznēm no augšas. Kronšteinu stiprināšana tika veikta caur lūkām plaukstu iekšpusē un pēc tam tur tika uzlodēti vāciņi. Foto: Juris RambaMērķētas šāviena ieejas caurumātes tēla sirdī. Tas, visticamāk, noticis šaudīšanas laikā, kad OMON centās ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku 1991. gada janvāra barikāžu laikā. Šis caurums netika aizdarīts – atstāts kā ļaunuma liecinieks nākamajām paaudzēm. Foto: Juris RambaAttēlā redzamais Juris Ramba raksta: “Šis manā amatnieka mūžā bija visatbildīgākais darbs un prasīja lielu fizisko un garīgo piepūli. Tas man bija liels gods un centos attaisnot uz mani liktās cerības. Šis darbs tika veikts pilnīgā slepenībā, baidoties no interfrontes iespējamām provokācijām.” Foto: Juris RambaApzeltītās zvaigznes, pirms tās tika novietotas Brīvības pieminekļa mātes tēla plaukstās. Foto: Juris Ramba
Tieši tādēļ Latvijas PSR Kultūras ministrija ļauj Brīvības pieminekli restaurēt. Šis ir brīdis, kad piemineklis ir kritiskā stāvoklī, jo tas nav kopts. Šuves ir atvērušās, granīta apdarē starp akmeņiem ir iespējams iebāzt pirkstus, pakāpieni izdrupuši.
“Ļoti interesanti, ka viņi centās arī iesaistīt Krievijas Federācijas pētniecības institūtus materiālu izpētē un tā tālāk. Lai nebūtu vieni un lai būtu piesaistītas arī citas institūcijas, un tad tādā veidā, manuprāt, tas bija drošāk,” klāstīja Dambis.
Pēc plašajiem atjaunošanas darbiem padomju varai rodas ideja Brīvības pieminekli sovjetizēt.
“Kāds bija izpaudis to, ka arhitektam Štālbergam skices ir bijušas par tādām sānu sienām, un to mēģina izmantot, lai papildinātu ar padomju laika tēliem.
Un tad ir vērojama tāda kultūras mantojuma speciālistu izveicība un, kad tiek pierādīts, ka to nevar darīt, tas nav bijis galīgajā projektā. Tas nav bijis realizēts, un tā būtu pieminekļa pārveidošana. Tas būtu pretrunā ar tā laika normatīvajiem aktiem,” teica Dambis.
Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu Brīvības piemineklis atbrīvojas no transporta kustības ap to. Bet no 1998. līdz 2001. gadam tika veikta vērienīgākā visa pieminekļa restaurācija kopš tā celšanas. Noņemtas un atjaunotas tika arī zvaigznes.
Atjaunot zvaigznes uzticēja Jurim Rambam, antīko motociklu atjaunotājam, kam bija milzīga pieredze metāla restaurācijā un nepieciešamie instrumenti, lai to veiktu ļoti skrupulozi, nesabojājot zvaigznes.
“Viņas kopā turas nevis ar to garozu, bet iekšā ir tērauda kronšteini, kas ir kaut kādā veidā tomēr pa daudziem gadiem sarūsējuši un draud ar to, ka zvaigznes vispār var nokrist.
Katra skrūvīte tika aplodēta ar alvu, ieskrūvēta karstā veidā uzgrieznis un vēl ar āmurīti apdauzītas. Tā kā viņas nekad vaļā nevar atnākt,” teica Ramba.
Zvaigznes bija deformējušās, un to vāki vairs nederēja kopā. Šķirbas, kas izveidojušās, bija jāaiztaisa īpaši uzmanīgi, jo metāls ir plāns. Pēc atjaunošanas zvaigznes un arī Brīvības skulptūras jostiņa no jauna apzeltīta. Dažādi atjaunošanas un tīrīšanas darbi Brīvības piemineklim veikti arī 2006., 2013. un 2017. gadā.
Garantiju šobrīd un nākotnē Brīvības pieminekļa saglabāšanai un kopšanai dod pirms pieciem gadiem pieņemtais Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums.
Foto: no Edvarta Boša kolekcijasFoto: Inese ŠuktāneFoto: no Edvarta Boša kolekcijasFoto: no Toma Zariņa kolekcijasFoto: no Edvarta Boša kolekcijasFoto: Nauris Kaspars Madzulis
1min
