Pirms pāris dienām Kuldīgas Svētās Annas baznīcas mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics ir atgriezies no sava kārtējā labdarības brauciena uz Ukrainu. Tas ir regulāri reizi mēnesī, izņemot vasaras. Viņš apzina no saviem sadarbības partneriem, Ukrainas brīvprātīgajiem, konkrētās lietas, kas karavīriem nepieciešamas. Un pārsvarā vajag vienu un to pašu. Optimisma viņa balsī nav – frontē iet ļoti smagi.
“Nav jau tā, ka vienreiz apgādā vienu karavīru un tas ir uz visu laiku.
Pēdējo ķiveri, ko nopirkām, kas tika tūlīt iedota prom, iepriekšējo ķiveri mēs arī nopirkām, tā izglāba tam cilvēkam dzīvību,” stāsta Burke-Burkevics.
Šogad Latvijas dzimšanas dienā par palīdzību Ukrainai, tās karavīriem un civiliedzīvotājiem Mārtiņš saņēmis Viestura ordeņa trešās pakāpes goda zīmi. Viņš saka – tā vairāk ir atzinība visiem tiem cilvēkiem, kas ziedo, un ģimenei. Ziemassvētku laikā viņš aicina sevi nepazaudēt mantu pirkšanas drudzī.
“Ja Jēzus vienkārši paskatītos uz mums, viņš teiktu – jūs esat sataisījuši tādas lietas man apkārt, ka aizmirstat paši sevi, viens otru,” pauž mācītājs.
Mārtiņš saka – Ukrainai palīdzēšu, cik vien būs nepieciešams, turp vairs nebrauktu tikai tad, ja tās vairs nebūtu.
“Tas, ko Krievijai vajag, ir Ukraina, nevis šie apgabali, bet Ukraina. Ja viņi to Ukrainu dabūs, tad viss, pārējai Eiropai ir beigas, tas ir skaidrāk par skaidru, tā tas ir bijis visos laikos. Nevar dzīvot ilūzijās, tāpēc es daru to, ko es varu izdarīt. Es pateicos cilvēkiem, kuri palīdz, ka es varu aizgādāt tās lietas, kas nepieciešamas, kaut vai mazu kripatiņu, bet viņa tur nonāk ar vienu vienīgu domu – attālināt vai mazināt to iespēju, ka mēs zaudētu paši savu valsti,” saka Burke-Burkevics.
Foto: Skrundas televīzijaFoto: Skrundas televīzijaFoto: Skrundas televīzija
