ĪSUMĀ:
Pagājušajā gadā tapis primārās veselības aprūpes stiprināšanas plāns, lai aprūpes sniegšanā iesaistītu plašāku speciālistu loku. VM, balstoties uz Eiropas pieredzi, cer izveidot arī 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses. Ministrijā skaidroja, ka šāda koncepcija ļautu ģimenes ārstu aprūpes komandā pēc vajadzības iesaistīt arī bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kā arī mentālās veselības darbinieku, piemēram, garīgās veselības aprūpes māsu vai psihoterapeitu un citus speciālistus, tādējādi nodrošinot paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu.
VM pārstāve, Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka pašlaik pilotprojektā šādi jau strādā vairāki ģimenes ārsti Cēsīs. Mērķis ir saprast, kā viss darbojas reālajā dzīvē un ko būtu nepieciešams uzlabot. Janka uzsvēra, ka ģimenes ārstu kopīgajā darbā norit zināšanu apmaiņa, kur ārsti savstarpēji var apmainīties ar viedokļiem. Tāpat varot vieglāk koordinēt ārstu aizvietošanu to prombūtnes laikā. Šajā gadījumā ir piesaistīti citi ārstniecības profesionāļi, kā arī tiekot racionāli izmantotas pieejamās medicīnas ierīces un citi resursi. Projekta kopējais finansējums ir gana iespaidīgs – 2,4 miljoni eiro. Lielāko daļu – 2 miljonus – nodrošinās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet 360 000 eiro – no nacionālā līdzfinansējuma.
“Tur ir gan aparatūrai, gan aprīkojumam, gan arī pakalpojumu apmaksai, bet katrā ziņā visa šī nauda, kas tiks izlietota, par to šajā ārstniecības iestādē būs jāatskaitās. Mēs arī brauksim kontrolēt, skatīties, kas tad ir izdarīts. Vai, teiksim, tie rezultatīvie rādītāji gan par pieejamību, gan arī par aizvietošanu, vai viņi īstenojas dzīvē. Tad mēs izvērtēsim pilotprojektu, un tad mēs arī pieņemsim lēmumu, kādā veidā šīs te kopprakses organizēt,” stāstīja Janka.
Sākotnēji ģimenes ārsti varēs paši izvēlēties, vai apvienoties kopīgās ārstu praksēs, taču ar laiku tā varētu kļūt par obligātu prasību, jo tas mazinātu administratīvo slogu.
Latvijas Jauno ārstu asociācijā gan norādīja, ka kopš plāna apstiprināšanas nekādu tālāku diskusiju nav bijis, arī uz iesūtītajiem jautājumiem VM atbildējusi nav.
Patlaban esot vairāki jautājumi, kas ir neskaidri. Piemēram, kas notiek tālāk? Ko šīs jaunās sadarbības prakses ietver, kādas būs galējās prasības un darbības formāts? Nav arī skaidrs, vai dalība šajā pilotprojektā būs finansiāli izdevīga pašiem ģimenes ārstiem. Mērķis ieviest 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses ir gana ambiciozs, norādīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimenes ārste Katrīna Priede.
“Nozarē starp ģimenes ārstiem viedoklis par šo dalās, jo dalās arī izpratne, kas tas ir un kas tas būs. Protams, tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka mēs par to neesam vēl diskutējuši detaļās.
Jo daudzi uzskata, ka tā būs kaut kāda atgriešanās pie poliklīniku prakses, kā tas bija kādreiz. Bet mērķis īsti nav tāds.
Līdz ar ko, es domāju, ka gan ministrijai, gan arī mums iekšēji nozarē priekšā ir ārkārtīgi liels skaidrojošais darbs par to, kas tad šis ir un kā šis var būt interesanti ģimenes ārstam,” sacīja Priede.
Viņa uzskata, ka ir jānodrošina ģimenes ārstiem izvēles iespējas arī neiesaistīties projektā.
Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentam Ainim Dzalbam. Viņš norādīja uz diskusiju trūkumu un to, ka jau patlaban Latvijā ir ārstu sadarbības prakses, kas plašāk pazīstamas kā poliklīnikas. Ģimenes ārsts uzskata, ka ir vairāki citi jautājumi, kas būtu jārisina vispirms. Piemēram, jau ar šī gada 1. janvāri ir paredzēts, ka ģimenes ārsti varētu piesaistīt papildu darbinieku ne vien lielajās praksēs, bet arī praksēs no 1200 pacientiem. Taču šim atbalsta pasākumam finansējuma nemaz nav.
“Tieši tāpat ar šo gadu būtu jāstājas spēkā dažādiem reģiona atbalsta pasākumiem, tie arī netiek īstenoti. Un pēc šī plāna bija paredzēts, ka ģimenes ārstiem tiks pārskatīti gan manipulācijas, ko mēs veicam, to apmaksa, dažādu jaunu pakalpojumu ieviešana. Tika plānota arī vakcinācijas fakta digitalizācija un visas šīs informācijas aprites uzlabošana,” stāstīja Dzalbs. Viņš uzskata, ka šie ir krietni aktuālāki jautājumi un ministrijai nevajadzētu steigties ar jauniem ierosinājumiem, kamēr nav veikti uzlabojumi esošajā situācijā. Neesot arī skaidrība par to, kā šis projekts varētu tikt realizēts reģionos, kur viena ārsta prakse apkalpo teritoriju 30 kilometru robežās.
