Otavas konvencija, kas stājās spēkā 1999. gadā, aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Konvencijas mērķis ir mazināt kājnieku mīnu radītos upurus un ciešanas. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 valstis, tostarp lielākā daļa Rietumvalstu, bet ne Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
Ņemot vērā mainīgo drošības situāciju, vairākas valstis apsver izstāšanos no konvencijas. Lietuva, balstoties uz armijas ieteikumiem, jau ierosinājusi izstāšanās procesu, savukārt Somija apsver iespēju atjaunot kājnieku mīnu izmantošanu aizsardzībā.
Arī Latvija sākusi diskusijas par iespējamu izstāšanos. Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) ir norādījusi, ka Latvija viena pati šādu lēmumu nepieņems un izvērtēs reģiona valstu nostāju.
NBS komandieris Kaspars Pudāns pastāstīja, ka patlaban no viņa tiek sagaidīts militārais padoms, pie kura NBS arī strādā.
Aprēķins tiek veikts par to, kādi papildu resursi un infrastruktūra būtu nepieciešami, ja Latvija nolemtu sevi aizsargāt ar kājnieku mīnām.
Tāpat izvērtējums tiek veikts par taktisko un operacionālo pienesumu.
“Balstoties uz mūsu militāro padomi, kas iekļāvusi arī dažus aspektus no starptautiskās sadarbības ar mūsu vienībām, starptautiskām vienībām un viņu potenciālajiem ierobežojumiem izmantot vai pielietot viņu spējas šeit, – tas būs iekļauts mūsu [militārajā] padomā. Bet lēmums katrā ziņā būs politisks – uz reģionālas diskusijas pamata,” skaidroja Pudāns.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) uzsvēra, ka šobrīd tiek izvērtēti visi potenciālie instrumenti, lai stiprinātu NBS spējas. Vienlaikus viņš norādīja, ka NBS rīcībā jau patlaban ir cita veida prettanku un kājnieku mīnas, kuru iegāde turpināsies, īstenojot Baltijas aizsardzības līnijas veidošanu:
“Ja runā par izstāšanos no Otavas konvencijas, par šīm nevadāmajām kājnieku mīnām, tad šeit ir svarīga reģionālā pieeja. No politiski stratēģiskā viedokļa – konsultācijas notiek gan ar mūsu reģionālajiem partneriem, gan ar sabiedrotajiem. Vienlaikus, protams, ka turpinās arī šis militārais izvērtējums, padziļināts, kas tiešām ir sadarbībā, konsultācijās un sarunās ar mūsu sabiedrotajiem, arī tai skaitā ar tiem spēkiem, kas šeit ir izvietoti uz vietas Latvijā.”
Saskaņā ar Otavas konvencijas 20. pantu dalībvalsts var izstāties no konvencijas sešu mēnešu laikā pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO ģenerālsekretāram, vienlaikus informējot pārējās dalībvalstis un ANO Drošības padomi. Izstāšanās paziņojumā jāiekļauj detalizēts skaidrojums par lēmuma iemesliem.
KONTEKSTS:
Daļai sabiedrības satraucoties par Latvijas pirms vairākiem gadiem pausto apņemšanos neizmantot kājnieku mīnas, jau pērn janvārī iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Toreizējais NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš pērnā gada janvārī paziņoja, ka bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas. Arī Sprūds tolaik pauda, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties.
Savukārt prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka šajā jautājumā uzticas NBS vadībai.
Šī gada februārī Sprūds pastāstīja, ka Latvija tomēr ir iesaistījusies diskusijās par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas.
