ĪSUMĀ:
Kā Aizkraukles novadā vērtē laiku kopš novada reformas 00:00 / 08:06 Lejuplādēt Sandra Leitāne/LR
“Neloģisks veidojums” divos Daugavas krastos
Jau četrus gadus “piespiedu laulībā” jeb vienotā pašvaldībā būs pavadījuši kādreizējie Kokneses, Skrīveru, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Neretas un Aizkraukles novadu iedzīvotāji.
Lielā Aizkraukles novada administratīvais centrs ir Aizkraukles pilsēta. Neviens vien uzrunātais iedzīvotājs gan teic, ka tas ir neloģisks veidojums no visiem aspektiem. Arī Biedrības “Sēļu klubs” vadītāja un Lielzalves muižas uzturētāja Ilma Svilāne, kura pati ir Neretas iedzīvotāja.
“Ir Zemgale, ir Vidzeme, ir Sēlija arī tagad. Nu tad te ir viss kopā gan vienā, gan otrā Daugavas krastā, un tas jau ir viens tāds ne visai vienojošs apstāklis,” sprieda Svilāne.
Biedrība “Sēļu klubs” Lielzalves muižu, kurā pirms tam atradās nu jau sen slēgtā Zalves skola, bezatlīdzības lietošanā pārņēma pirms sešiem gadiem. Svilāne stāstīja, ka pašvaldības attieksmi kopumā varētu raksturot kā pozitīvu, tomēr ļoti esot jūtams, ka deputāti no otra Daugavas krasta šo vietu nezina un cilvēkus nepazīst.
“Deputāti, kas tur ir ievēlēti, diemžēl ir no ļoti plaša apgabala. Piemēram, balsojot par kādu projektu kaut Lielzalves muižai, var nobalsot gan par, gan pret, neiedziļinoties jautājumā, jo viņi jau šeit nav bijuši. Tagad tā padomāju, ka varbūt kādi trīs, četri šeit ir bijuši. Pārējie ne, un, kad ir jābalso, tad sanāk, kā pagadās,” stāstīja biedrības vadītāja.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris no partijas “Latvijas attīstībai”, kurš pats ir no otra Daugavas krasta, stāstīja, ka pie iedzīvotājiem uz dažādiem pagastiem dodoties katru pirmdienu.
“Mums ir četras pilsētas un astoņpadsmit pagastu. Tātad divdesmit divas vienības,” viņš stāstīja.
Uz norādi, ka tas nozīmē 22 pirmdienas un tātad aptuveni divreiz gadā varētu tos apmeklēt, deputāts atbildēja: “Man liekas, ka mēs visu laiku braucam.”
Svilāne piebilda, ka vienlīdzības neesot arī tūrisma jomā. Lielākajās vietās, piemēram, Koknesē, finansējums tiekot ieguldīts, bet mazākās vietas gaida jau gadiem.
“Tas princips ir tāds, ka tiem, kas attīstās, vajag vairāk, bet tie, kas ir tādā bēdīgā stāvoklī, lai gaida, bet paiet viens sasaukums, otrs, un tā var gaidīt ilgi, ilgi, ja nav tāda speciāla atbalsta, ko gribētos tām vietām, kas ir tālāk, kas ir pierobežā,” norādīja Svilāne.
Līdzdalības budžets aizķēries vietvaras gaiteņos
Otrā Daugavas krastā – Bebru pagastā – aktīvi darbojas nevalstiskā organizācija (NVO) “Bites”, kura cīnās par Vecbebru muižas sakārtošanu. Organizācijas valdes locekle Sarmīte Plūme stāstīja, ka Aizkraukles novadā nevalstiskajām organizācijām esot viens no viszemākajiem finansējumiem visā valstī.
“Mums tie ir 15 000 eiro gadā, bet, piemēram, Bauskas novadā tie ir 80 000 eiro. Mēs kā NVO “Bites” katru gadu iesniedzam projektus, un maksimālā summa, ko mēs varam saņemt šajos projektos, ir 800 eiro, bet arī par to paldies,” atzina Plūme.
Savukārt līdzdalības budžets aizķēries vietvaras garajos gaiteņos.
“Tas būs pirmoreiz. Vēl nav, bet būs, un tur 125 000 eiro uz visu novadu, un tā tomēr, tādā valsts mērogā raugoties, ir liela summa, bet tikai viss ir ļoti bremzēts. Par to jau runāja visu pagājušo gadu. Tagad teica, ka aprīļa beigās varbūt izsludinās tikai nolikumu. Tad padomājiet, tas netiks realizēts šajā gadā.
Tas viss pārvilksies uz jauno novada vadību. Nu gribētos ļoti, lai šo nebremzē,” sacīja NVO “Bites” valdes locekle Sarmīte Plūme.
Pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam, Vecbebri var lepoties ar daudziem labi pelnošiem uzņēmējiem, bet Sarmīte Plūme, kura uzklausījusi uzņēmējus, stāstīja, ka, rakstot pieteikumu Vecbebriem viedā ciema statusa iegūšanai, kopus katls lielajā novadā tiem gan pavisam nepatīkot.
“Viņi maksā milzīgas naudas nodokļos. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis aiziet uz Aizkraukli, bet mēs nekad nesaņemam, un mums arī neviens nepasaka, cik tad… un vai tā naudiņa adekvāti tiek ieguldīta Vecbebru infrastruktūrā,” norādīja Plūme.
Kokneses pensionāri bēdīgi – tagad ekskursiju esot maz
Savukārt Kokneses seniora klubiņa “Pīlādzītis” aktīvisti esot bēdīgi, jo pirms reformas bieži varējuši braukt ekskursijās, tagad tādu esot maz, bet domes vadība sakot, ka jāveido biedrība un jāraksta projekti, bet tas nu gan neesot tas, kas cilvēkiem, kuri vairumā jau iekāpuši astotajā vai pat devītajā gadu desmitā, būtu pa spēkam.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris no partijas “Latvijas attīstībai” strikti noteica, ka bez organizācijas nevar.
“Kultūras pārvaldei tas uzstādījums ir tāds, ka viņiem kaut kādā veidā tomēr ir jābūt organizētiem biedrībā, un tad būs biedrību konkurss.
Bez organizācijas nevar naudu piešķirt, bet biedrībā – lūdzu. Mums pēdējā sēdē bija 34 dažādu biedrību iesniegumi. Ja tā ir senioru biedrība, tā darbojas kā biedrība, un biedrībai ir finansējums. Mēs jau gan te runājām, ka tā jau īsti nav [ka nedod]. Ja tam klubiņam ir kāda ideja, pārvalde nāk arī pretim,” apgalvoja Vingris.
Sliktais ceļu stāvoklis abos krastos
Abu Daugavas krastu iedzīvotājus gan vieno sliktais ceļu stāvoklis.
Pilskalnes pagasta iedzīvotāji marta nogalē pat rīkojuši piketu, jo vēlas cilvēka cienīgu ceļu. Ceļš, kas ved gar valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāli “Mēmele” gan ir valsts pārziņā, tomēr iedzīvotāji uzskata, ka pašvaldībai ir iespēja biežāk atgādināt par sava novada vajadzībām.
Bedrainu ceļu netrūkstot arī Neretā un Sunākstes pagastā. Daudzeses un Sunākstes pagastu pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece stāstīja, ka arī Sunākstē ceļš, kas savieno Daudzevu ar Sunāksti un par kuru ik pa brīdim sūdzas iedzīvotāji, ir valsts ceļš.
“Zvanot uz bezmaksas diennakts telefona numuriņu, piesakot, ka tur tiešām ir slikti, viņi mēģina risināt problēmas, bet jebkurā gadījumā nāk pavasaris, tas ir grants ceļš. Diezgan noslogots, tur pamatā brauc smagā tehnika, un tas tiek izbojāts,” viņa sacīja.
Gaigalneice stāstīja, ka arī Sunākstē slēgtās skolas ēkā nekas nenotiekot sliktā ceļa dēļ.
“Vīzijas.. kaut kad, bet, ja būs ceļš un ar melno segumu…” noteica Gaigalniece.
Skolu reformai turpinoties, statusa maiņa skaršot arī Neretas, Pļaviņu un Jaunjelgavas vidusskolas, kas no brīža, kad skolu absolvēs pēdējā divpadsmitā klase, kļūs par pamatskolu.
Jaunjelgavas Kultūras centra vadītāja Sandra Smona bilda, ka vidusskolas posma neesamība ne vien ietekmēs amatieru kolektīvu darbu mazpilsētā, bet arī ir vēl viens solis lauku iztukšošanā.
“Skaidrs, ka to var just. Tu redzi, ka ielās vienkārši nav cilvēku. Jaunjelgava ir no tām pilsētām, kur, ja tu aizbrauc pa dienu un ieraugi piecus cilvēkus, tad jau tā ir laime. Pasākumos, protams, ir cilvēki, un viņi sanāk kopā, bet jaunieši… jaunieši tagad vispār ir ļoti atvērti un dodas ārpus sava pagasta, savas pilsētas robežām. Skola jau paliks, bet tas, ka šīs ir pēdējās divas klases, kas palikušas vidusskolā…. Es pat nezinu, kādu burkānu iedot, lai tie bērni paliktu,” atzina Smona.
Tomēr kopumā, salīdzinot ar citiem novadiem, Aizkraukles novadā uzrunātie ar dzīvi esot apmierinātāki. Jautāti par drošības pasākumiem, novada pilsētu iedzīvotāji zināja pateikt, kur atrodas patvertne, bet laukos tādas neesot vajadzīgas, jo māju no mājas šķir meži, un katrā mājā esot arī pagrabs.
