Par to, ka Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāle atrodas senā, 19. gadsimtā būvētā militārā objektā, liecina arī pašreizējais tās izskats. Savulaik šī aizsargbūve bija domāta aizsardzībai pret Napoleona armiju, bet par cietumu ar kamerām tā pārveidota pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Pēdējais iekštelpu remonts veikts pirms nepilniem 10 gadiem.
Uz ieslodzījuma vietas kameru gaiteni ved restes. Kameras ir lielas – tajās uzturas vidēji 15 cilvēku.
“Izaicinājumus rada gan viņu savstarpējās attiecībās, gan arī konfliktu rašanās, ar ko mēs regulāri strādājam un kas rada arī mums izaicinājumus novērst šos konfliktus, nodrošināt drošību visiem mūsu klientiem,” stāstīja Daugavgrīvas cietuma priekšnieks Ingus Mickevičs.
Bez higiēnas problēmām un nespējas nodrošināt privātumu ir vēl viens būtisks risks – tā sauktā subkultūru veidošanās.
“Latvija ir zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lēmums ir saistīts tieši ar tādu fenomenu kā subkultūra. Tā labvēlīgā augsne ir tad, ja ir šīs lielās kameras, līdz ar to arī grūtāk darbiniekiem noteiktiem procesiem sekot līdzi un nodrošināt to, lai šī subkultūra neizplatītos. Protams, arī dažādas informācijas izplatīšanās, kas starp ieslodzītajiem nebūtu vēlama,” skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Šobrīd cietumā atrodas 780 ieslodzītie.
Mūsdienu Eiropas Padomes standarti paredz, ka vienā kamerā vajadzētu uzturēties tikai diviem ieslodzītajiem, tāpēc nākamgad daļu ieslodzīto pārvedīs uz jaunuzcelto Liepājas cietumu.
Kur pārējos – par to vēl tiek lemts.
“Jauns cietums Liepājā radīs ne tikai klientiem labvēlīgākus apstākļus, bet arī darbiniekiem, kas tur strādās,” norādīja Mickevičs.
Daugavgrīvas cietumam ir divas nodaļas – Daugavpils un Grīvas. Tajās nodarbināti 500 darbinieku. Slēdzot Grīvas nodaļu, strādājošo skaits saruks aptuveni uz pusi. Mickevičs un daļa Grīvas nodaļas darbu nezaudēs, jo turpinās darbu Daugavpils cietumā, kuru neslēgs.
“Jau šobrīd par to darbinieki domā, protams. Daži meklē sev jaunas dienesta vietas gan Valsts policijā, Valsts robežsardzē un citās ieslodzījuma vietās,” pastāstīja cietuma priekšnieks.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka cietuma ēka pēc slēgšanas visdrīzāk nebūs nepieciešama, tāpēc to piedāvās citām valsts iestādēm vai arī pašvaldībai. Pēc jaunā cietuma atklāšanas Liepājā 2026. gada otrajā pusē plānots slēgt ne tikai Grīvas filiāli, bet arī cietumus Liepājā un Jelgavā.
